| |
[Sep. 6th, 2013|04:01 pm] |
|
Man ir uzdots uzdevums, kas ir paaraak fantakstisks, lai to sheit rakstiitu. Es nebiju paarliecnaats, ka man to izdosies paveikt, bet es luudzu ziimes sava Augstaakajam Es. Vakar es gaaju pa mezhu un man (spiegdama) izleca no kruumiem priekshaa varde un apstaajaas uz celja. Es vinjai jautaaju: "Vai tu esi ziime no mana Augstaakaa Es?" Vinja neatbildeeja. Shoriit es biju kurinaatavaa un atkal lec (putekljaina) varde. Absoluuti neizskaidrojami, ko vinja tur dara. Iznesu vinju aaraa un peec tam jautaaju cilveekiem, ko simbolizee varde. Man teica, ka simbolizee veiksmi. |
|
|
| |
[Sep. 6th, 2013|07:49 pm] |
|
Es nespeetu ne ar kaadu poeeziju izteikt, ko es pashlaik juutu. Tas ir neaprakstaami. Katram ir savs celjsh un sava kalposhana. Ir Visumaa taada lieta kaa Dievs un tas ir kaut kas Pilniigi Neaprakstaams. Jo tuvaak kaads piekljuust Dievam, jo bezjeedziigaaki shkjiet vaardi. Absoluuts skaistums un Miilestiiba. Mans laiks ir pienaacis, es esmu engjelju kareivis. Ciinjas lauka karstumaa. Pasaules rodas un pazuud. Kari starp deevataam un deemoniem ir bezgaliigi. Mees izniicinaam un radaam. Un mirstam. Ak Dievs, es tieshaam buutu gatavs mirt miljons reizes. |
|
|