| |
[Aug. 31st, 2013|05:31 pm] |
Par Paarvatii, es vinju zinaaju jau kaadu pusgadu. Vinja meedza apmekleet kaut kaadus Bhagavadgiitas kursus iesaaceejiem. Vinja ienmeer bija ljoti eleganta un skaistaas kleitaas kaa princese. Man likaas, ka taa ir vnk sieviete, kurai ir speeciiga Veneera. Bet nee, vinjai ir speeciigi Rahu un Ketu (deemoniskaas planeetas). Shiis planeetas var dot visu un vienaa mirklii panjemt visu. Totaala veiksme vai totaala neveiksme. Bet vinjai kaads braamans paraadiija, ka tagad viss ir daudz labaak pateicoties sevis uzticeeshanai Dievam. Vinja staastiija, ka kaut kaadaa apzinjas liimenii ir gruuti pat nopluukt pukji, jo taa ir dziiva. Tad es teicu, ka Krishna iedroshinaaja Ardzhunu uz ciinju. Tad vinja teica, ka visur ir iznjeemumi un nekas nav absoluuts. Bet ir dots pamats: nevardarbiiba. Bet tad var atnaakt noraadiijums nogalinaat un tad atkal nenogalinaat un tas ir kaa viljnji. Kad cilveeks ir pavisam tuvu Krishnam, "nogalinaat un nenogalinaat" var ietilpt vienaa sekundee. Es sapratu, par ko vinja runaa. Prabhupaada, piemeram, arii runaaja vienu, peec tam preteejo un nepieredzeejushi maaceklji ir apjukumaa.
Bet vinja jau nezin, ka es vinju uzskatu par Guru. Es arii nezinu vai kaut kas ir jaasaka. Taada sajuta, ka vinja pati visu zin. Kad cilveeks ir atradis Dievu sevii, vis argumenti un diskusjas paartruukst. Un man ir tieshi taada sajuuta. |
|
|