| stulbais veders |
[Apr. 15th, 2013|03:41 pm] |
|
Vakar es paliku slims, bet ar lielu piepuuli nodariiju dienas darbus. Shoriit man saapeeja veeders un man likaas, ka es esmu gruutniece: veeders bija piepampis. Tad man likaas, ka jaaiet uz tualeti un jaakakaa uudens, peec tam es iebaazu pirkstus riiklee un izveemu vakardienas eedienu. So, shodien es neko neeedu, tikai dzeru ruugtu niim teeju. |
|
|
| |
[Apr. 15th, 2013|10:39 pm] |
|
Apzinja ir kaa koks, sazarota. Gariigaa dziive ir pilna daudzveidiibas, taa nav vienkaarshi neiistaa koka noliegums. Materiaalaa pasaule ir gariigaas pasaules atspulgs, kaa koka atspulgs uudenii. Koka teema caurvij Visumu. Cilveeka asinsvadi arii ir kaa koka zari. Es briinos, ka pat cilveeces radiitaaji un buutnes, kas speej celjot uz jebkuru Visuma punktu un pat laikaa, neko no taa nezin. Jo vinju piegaajiens ir empiirisks. Ar empiirisko piegaajienu nevar iziet aarpus materiaalo Visumu robezhaam. Un nevar arii nonaakt pie taa, ka Dievs ir personiiba (ar speeju just), vai ka pastaavoshaa esence ir miilestiiba. Viss, pie kaa vinji ir nonaakushi, ir, ka augstaakais princips ir radiishana un Dievs ir viedais: viens no mums, kas attistiijies gudriibaa. Veedaas radiishanu paarstaav Brahma, bet vinjsh nav Vishnu tattva, bet dzhiiva tattva (vinjsh nav Dievs, bet pieder dveeseles kategorijai). Cilveeki uz planeetas Zeme ir Kosmosa uztveereeji. Taa kaa vinjiem nav liela intelektuaala potenciaala, vinji speej uztvert aareejaas vibraacijas. Kaa sievietes intuiicija. Un taapeec planeeta Zeme ir vieta, kur tiek lieta dievishkjaa zheelastiiba visvairak un dveeseleem ir iespeeja saprast augstaakos kosmiskos nosleepumus. |
|
|