| |
[Mar. 19th, 2013|02:05 pm] |
Varnaashrama dharma means cilveeka vieta sabiedriibaa saskanjaa ar vinja dabu un darbu. Driizaak dabu, jo Krishna saka Bhagavadgiitaa, ka "labaak dariit savu darbu nepilniigi, nekaa cita darbu pilniigi. Dariit sveshu darbu ir biistami". "Savs darbs" noziimee tas, kas atbilst psihofiziskajai dabai. Bhakti joga noziimee dariit to, ko Krishna grib. Tas ir augsts liimenis, kad cilveeks ir briivs no psiofiziskaas sasaistiibas. Karma joga noziimee dariit prieksh Krishnas to, ko tu pats gribi dariit. Ko tu speej dariit saskanjaa ar savu psihofizisko sasaistiibu. Lielaakaa dalja cilveeku ir shajaa liimenii. Nu labi, nav. Ir cilveeki, kas domaa, ka "karma joga" noziimee vnk dariit kaut kaadu sabiedriski noderiigu darbu, netiecoties peec samaksas. Krishna to nesauc par karma jogu, Vinjsh saka: "Ja tu nespeej straadaat prieksh manis, centies atsaciities no darbiibas augljiem (dariit kaut ko saiedribai)" "Ja tu nespeej arii to, centies izkopt zinaashanas."
Shrimad Bhagavatam vispaar diezgan mistiska graamata. taa sastaav no 12 dziedaaumiem un katrs atbilst kaadai Krishnas kjermenja daljai Pirmais ir peedas, piektais - viduklis, desmitais - seja. Un Raasas deja ar gopii ir smaids. Deemoni, kurus Krisna rotaljaajoties nogalinaaja, simbolizee dazhaadas anarthas - materiaalaas sasaistiibas kas traucee bhakti pluusmai. Galu galaa visu negatiivo, visus briesmiigos deemonus uzvar miilestiiba un rotalja bez kaadas iipashas piepuules. |
|
|
| |
[Mar. 19th, 2013|03:36 pm] |
|
Aizgaaju pie goviim, skatos: vienas truukst. Prasiiju bullim: "Kur ir tava sieva?" Vinjsh neko neatbildeeja, tikai gremoja. Es nezinaaju, ka vinja sieva tajaa dienaa bija mirusi. |
|
|
| |
[Mar. 19th, 2013|09:13 pm] |
|
So, pirmais solis gariigajaa attiistiibaa ir apzinaaties savu liimeni un darboties saskanjaa ar to. Parasti pashaa saakumaa ir kaardinaajums sevi uzskatiit par augstaaku nekaa tu patiesiibaa esi. Visi tie cilveeki, kas saka: "Es esmu dievs, es esmu tas, shitas", bet reaali vinji nav ne dievs, ne sasniegushi apgaismiibu, bet ir parastas dziivaas buutnes kaisliibaas. Kaisliibaas mees gribam pacelties paari citiem, bet patiesiibaa tas nav gariigums. "They don`t know the difference between God and dog". Gariigums ir kalposhana (miilesiiba). Cilveeki, kas saka: "Es esmu dievs", vnk to nav sapratushi. Vinji domaa, ka gariigums noziimee buut briivam no mateerijas vazhaam, bet tas ir tikai pirmais solis gariigajaa apzinjaa. Patiesiibaa realitaate ir rotaljiiga un daudzveidiiga. Taa nav vienkaarshi bezpersoniska apzinaashanaas, ka "that`s it, that`s all", kas liek vinjiem mekleet seksu vai celt slimiicas un mijiedarbojies ar cilveekiem. Teoreetiski vinji noliedz dveeseles personisko dabu, bet praktiski vinji darbojas personiskajaa liimenii, jo dveesele peec savas dabas ir personiiba. Personiiba noziimee: ar speeju just. Ja Dievaa ir sveetlaime, Vinjaa ir speeja just sveetlaimi. Veel arii saka ka prieks ir daudzveidiibaa, taapeec gariigaa pasaule, taapat kaa shii pasaule, ir pilna daudzveidiibas. |
|
|