| Bhagavad-gīta 14.5-10 |
[Mar. 4th, 2013|10:58 am] |
Materiālo dabu veido trīs īpašības — skaidrība, kaislības un tumsība. Kad mūžīgā dzīvā būtne saskaras ar dabu, tad šīs īpašības viņu sasaista. Skaidrība ir tīrāka nekā pārējās īpašības, tā apgaismo un atbrīvo no visām grēku pretdarbībām. Tos, kurus vada skaidrība, sasaista laimes sajūta un zināšanas.
Materiālās dabas saistītās dzīvās būtnes ir dažādas. Vieni ir laimīgi, citi ir ļoti darbīgi, bet citi ir bezpalīdzīgi. Visi šie psiholoģisko izpausmju veidi ir cēloņi būtnes sasaistībai dabā. Dažādi saistības veidi izskaidroti šajā Bhagavad-gītas daļā. Vispirms tiek apskatīta skaidrība. Kas materiālajā pasaulē attīsta skaidrību, tas kļūst gudrāks par tiem, kuri saistīti citādā veidā. Cilvēku skaidrībā īpaši neskar materiālās ciešanas, un viņš tiecas attīstīt materiālās zināšanas. Šī veida pārstāvis ir brāhmans; brāhmaniem jāatrodas skaidrībā. Laimes sajūta rodas no tā, ka cilvēks saprot, ka skaidrībā viņš ir vairāk vai mazāk brīvs no grēku sekām. Patiesībā Vēdu rakstos teikts, ka skaidrība nozīmē lielākas zināšanas un lielāku laimes sajūtu.
Slikti ir tas, ka dzīvā būtne skaidrībā tiek saistīta ar sajūtu, ka viņa ir ļoti zinoša un labāka par citiem. Tādā veidā būtne tiek sasaistīta. Vislabākais piemērs ir zinātnieki un filozofi. Gan vieni, gan otri ļoti lepojas ar savām zināšanām, un, tā kā viņi parasti uzlabo savus dzīves apstākļus, viņi izjūt zināmu materiālo laimi. Šī augstas laimes sajūta saistītajā dzīvē sasien viņus materiālajā dabā ar skaidrību. Tāpēc viņiem patīk darboties skaidrībā, un, kamēr vien šī patika saglabājas, viņiem materiālajā dabā jāpieņem noteikta veida ķermeņi. Tādējādi viņiem nav iespējas atbrīvoties vai aiziet uz garīgo valstību. Cilvēks atkal un atkal var būt filozofs, zinātnieks vai dzejnieks, un atkal un atkal nonākt tajās pašās dzimšanas un nāves likstās. Bet materiālās enerģijas maldu dēļ viņš domās, ka šāda dzīve ir patīkama.
Kaislības rodas no neierobežotām vēlmēm un ilgām. Tās piesaista iemiesoto dzīvo būtni pie materiālas un auglīgas darbības.
Kaislības raksturo vīrieša un sievietes savstarpējo pieķeršanos. Vīrietis piesaista sievieti un sieviete piesaista vīrieti. To sauc par kaislību. Un kad kaislības pieaug, cilvēkā attīstās vēlme materiāli baudīt. Viņš vēlas apmierināt jutekļus. Lai apmierinātu jutekļus, kaislību cilvēks vēlas stāvokli sabiedrībā, nācijā, viņš grib laimīgu ģimenes dzīvi, labus bērnus, sievu un māju. Tas viss nāk no kaislībām. Kamēr vien cilvēks kāro visas šīs lietas, viņam ir ļoti grūti jāstrādā. Tāpēc šeit skaidri teikts, ka viņš saskaras ar savas darbības augļiem, un viņu šī darbība sasaista. Lai iepriecinātu sievu, bērnus un sabiedrību, lai uzturētu prestižu, ir jāstrādā. Tāpēc visa materiālā sabiedrība vairāk vai mazāk ir kaislībās. Mūsdienu civilizāciju var uzskatīt par attīstītu kaislības ziņā. Agrāk attīstību vērtēja pēc skaidrības. Ja pat tie, kas ir skaidrībā, nespēj sasniegt atbrīvi, tad ko lai saka par tiem, kas ir sapinušies kaislībās.
Neziņas radītā tumsonība maldina visas iemiesotās dzīvās būtnes. Tā rada ārprātu, kūtrumu un miegainību, kas sasaista dvēseli.
Tumsība ir ļoti īpatnēja iemiesotās dvēseles īpašība. Tumsība ir tiešs skaidrības pretstats. Attīstot zināšanas skaidrībā, cilvēks var saprast, kas ir kas, bet tumsībā viss ir pilnīgi otrādi. Ikviens, kuru apbur tumsība, zaudē prātu, un ārprātīgais nespēj saprast, kas ir kas. Viņš nevis attīstās, bet gan pagrimst. Vēdu rakstos dota tumsības definīcija. Vastu-jāthātmja-gjānāvarakam viparjaja-gjāna-džanakam tamah — tumsības apburts cilvēks nespēj redzēt lietas patiesajā gaismā. Piemēram, ikviens var redzēt, ka nomirst viņa vectēvs, tātad nomirs arī viņš pats; cilvēks ir mirstīgs. Bērni, ko viņš rada, arī nomirs. Tātad nāve ir neizbēgama. Tomēr cilvēki kā traki dzenas pēc naudas, dienu un nakti smagi strādā, nedomājot par mūžīgo garu. Tas ir ārprāts. Ārprātā viņi nevēlas attīstīt garīgo izpratni. Šādi cilvēki ir ļoti slinki. Kad viņus uzaicina uz tikšanos, lai vairotu garīgo izpratni, tad viņus tā īpaši neinteresē. Viņi nav pat darbīgi kā cilvēki kaislībās. Vēl viena neziņas cilvēka pazīme ir tā, ka viņš guļ vairāk kā vajadzīgs. Gulēt sešas stundas ir pietiekami, bet tumsības cilvēks guļ vismaz desmit vai divpadsmit stundas dienā. Šāds cilvēks vienmēr izskatās nomākts un mīl apreibināties un gulēt. Lūk, kādas pazīmes raksturo cilvēku, ko saista tumsība.
Skaidrība piesaista laimei, kaislības piesaista auglīgai darbībai, bet tumsība pārklāj zināšanas un piesaista ārprātam. Reizēm skaidrība pārvar kaislības un tumsību. Reizēm kaislības uzvar skaidrību un tumsību, un reizēm tumsība uzvar skaidrību un kaislības. Tā dabas īpašības vienmēr cīnās par varu. |
|
|