| |
[Sep. 23rd, 2009|08:54 pm] |
|
Shodien taisiijaam harinaamu Lijeezhas tirguu, es veel daliiju kaut kaadas lapinjas. Peec tam bija sludinaashanas programma vienaa dziivoklii, man gan bija garlaiciigi, jo es franchu valodu nesapratu, tomeer tas bija jauki pavadiit dienu ar bhaktaam, iipashi jau Riku un Natalii, mees esam kaa viena gjimene. ISKCONs really mani glaabj no maniem ieksheejiem deemoniem. Es esmu pateiciigs katram single bhaktam. Es sastaastiiju vienam brahmacharii sliktaakaas lietas, ko vien vareeju par sevi pateikt un vinjsh laikam domaa, ka man ir reaali probleemas, bet es neredzu jeegu slavinaat sevi. Un vinjsh man deva kaut kaadus padomus galiigi ne pa teemu, t.i. ne prieksh manis, bet es tik un taa jutu atvieglojumu, nevis par vinja padomiem, bet par pasha atklaasmeem shaaja sakaraa. Es esmu dziljsh kaa okeaans un manaa galvaa dazhreiz skan jazz, es noziedoshu savu briviibu miilestiibas vaardaa. Bet dazhreiz es esmu tik paarliecinaats, ka mani gaida paradiizes daarzi, bet ne uz paradiizi mees tiecamies, bet uz gaiigo pasauli. Kad dziive rit mieriigi, tu aizmirsti, ka materiaalajaa pasalee ir cieshanas un cietums, tev liekaas: o, paradiizes daarzi. Beljgijaa ir tik daudz skaistu meitenju. Bet par to peec tam. Naakamajaa dziivee. |
|
|