| |
[Jun. 15th, 2009|10:36 am] |
Lūk tā, mēs esam satikušies. Elviss, kas ir eņģelītis un mēs, Dieva bērni. Manī ir Dievs, tevī ir Dievs, viņā ir Dievs, tāpēc dzīve ir fantastiska. Es esmu mierīgs un laipns, es domāju par citiem un kontrolēju sevi. Es esmu, kas es esmu.
Kīrtans ir tas, ko mēs varam darīt kopā, lai arī tas ir personiski. Mīlestība ir tāda. Vienlaicīgā vienotība un atšķirība. |
|
|
| |
[Jun. 15th, 2009|02:54 pm] |
|
Tā ir, ka mēs visi esam saistīti. Un, ja tev ir naids pret kādu, pat, ja tu ārēji esi laipns, viņš to jutīs. Un, ja tu mīli kādu kā mirdzošu dvēseli, pat bez vārdiem viņš to jutīs. Mēļo, ka tikai retais ir ar ekstrasensorām spējām. Bet šīs lietas neapzināti jūt visi. Šī dzīve ir kā teātra izrāde un ne vairāk. Mums ir labie un sliktie tēli. Sliktie tēli palīdz izaugt labajam. Bet, ja kāds jau ir izaudzis (mīl visus kā mirdzošas būtnes), sliktais, lai cik arī slikts skaitītos savā lomā, viņu vairs neaiztiks. |
|
|