| |
[Jun. 13th, 2009|05:26 am] |
| [ | music |
| | Velvet Acid Christ - Icon | ] |
Dēmoniem vienmēr ir hierarhijas. Viņi vada ar spēku un pakļaušanu, dievišķajām būtnēm nav varas, bet mīlestības koncepts. Dievs ir nevis tas, kas pār visu valda, bet tas, kas ir tik mīlošs un pievilcīgs, ka dvēselei spontāni gribas Viņam kalpot. Vecās Derības Dievs ir varas Dievs un apziņas vibrāciju līmenī pat nevar saprast vai tas ir Dievs vai Sātans, jo runa ir par valdīšanu un pakļaušanu. Tāpēc cilvēki saka: "Sātans ir labāks", jo Sātans it kā dod brīvību. Viņi apmaina nosaukumus kaut kādiem apziņas konceptiem. Patiesībā Sātans brīvību nedod, viņš tikai pievilina ar to. Dēmonisko spēku koncepts ir vara. Stiprākais uzvar un apmuļķo vājāko un dumjāko. Jeb parastos cilvēkus.
Nevēlēties kādu mainīt un uzspiest savu viedokli - lūk dievišķais koncepts. Vēlme kādu mainīt vai uzspiest viņam savu viedokli rodas no pieķeršanās. Tāpēc transcendentālists nav pieķēries, viņš redz, ka viss notiek pareizi un visur ir Dievs. Viņš neienīst ne cilvēkus, ne apstākļus. Un visus redz kā dvēseles, bet ne kā apmaldījušās dvēseles, bet kā mirdzošas būtnes, kas, pat izejot ateisma vai tumsas pieredzēm, turpina būt mirdzošas būtnes, kas visas kopā veido perfektu simfoniju.
Vispār es pieņemu, ka vēlēšanās kādu mainīt var būt kā aizsargreakcija pret to, ka viņi vēlas mainīt tevi. Kad tu vēl neesi tik stiprs, lai būtu pārliecināts par sevi. Bet neviens tev neko neizdarīs, ja tu mīlēsi savu "ienaidnieku".
Laikam ir 3 garīgās apziņas līmeņi. Sauksim tos par indigo, kristālisko un varavīksnes apziņu. Indigo ir tas, kas vēl nav pārliecināts, tāpēc ar spēku cenšas mainīt pasauli. Kristāliskie ir mierīgāki un mīl tos, kam viņi uzticas un varavīksmes cilvēki mīl visus - gan draugus, gan ienaidniekus.
Ha. Viktors te varētu iebilst, ka labāk tos saukt par kaništha, madhjama un uttama adhikari (vaišnavisma termini). Jā, var arī tā. :) |
|
|