| |
[May. 27th, 2009|01:11 am] |
|
No prāta uz sirdi. Kaut kas notiek. |
|
|
| |
[May. 27th, 2009|01:15 am] |
|
Lielākā daļa jebkādu reliģiju sekotāju atrodas prāta līmenī. Viņiem ir kaut kādas sirds realizācijas, bet, saistībā ar viņu maz attīstīto sirds redzējumu, viņi to aizstāv ar prāta (nemīlestības) metodēm: te mums ir reliģiskie kari, stereotipi, dogmātisms utt. Garīgais ceļš - iemācīties uz pasauli raudzīties no sirds pozīcijām katru brīdi. Atmest stereotipus un dogmas, neviena īsta reliģija sevi nepozicionē prāta līmenī. Islāms saka: mēs neesam reliģija, mēs esam padošanās Dievam. Vaišnavisms saka: mēs neesam reliģija, mēs esam Dieva Mīlestība. Budisms saka: mēs neesam reliģija, mēs esam ceļš. Jēzus mācīja no sirds, ne prāta (dogmu) pozīcijām. Un tā tālāk. Reliģijas ir domātas, lai paceltu dvēseli sirds apziņā, bet laika gaitā cilvēki, kas dzīvo prāta apziņā, pārveido reliģiju sākotnējo domu un paziņo, ka reliģija - tā ir dogma. Tā ir piederība kādai baznīcai. Tie ir vārdi. Stereotipi. Mūsu uzdevums ir mācīties, meditēt, mīlēt, attīstīties. Pacelties sirds līmenī, kurā nav pretrunu satrp reliģijām, cilvēkiem, dzīvajām būtnēm. |
|
|