| |
[May. 11th, 2009|12:33 am] |
|
Mana mīļā, skaistā, eņģelim līdzīgā māsa. |
|
|
| |
[May. 11th, 2009|08:16 pm] |
|
Viss, kas ar mani ir bijis, ir labi, jo tas ir novedis pie garīgās kalpošanas Dievam. Kalpošana ir neizsakāmi salda, jo tā ir mīlestība un tā ir eņģeļu laime. Mēs nākam no dažādām pasaulēm un viņas problēma ir pārāk liela laime un miers. Es esmu dzimis ateistu ģimenē, bet nevaru īsti noticēt, ka būtu tāds bijis. Ceļš uz manām mājām ir tur, kur mēs tagad satiekamies. No abām pasaulēm. |
|
|
| |
[May. 11th, 2009|09:59 pm] |
Tu arii juuti to misiju? Es visu laiku satieku tos cilveekus sattva gunaa, kas man jautaa "kaapeec vispaar jaadomaa?". Visus tos enjgjeljus, kas vienmeer bijushi labajaas sajuutaas. Un es domaaju- kur gan ir starpiiba, kaadaa gunaa mees esam - tamaa vai sattvaa? Cik jauki, ka mees esam ziedojushi sattvu, labaas sajuutas, lai vareetu piedaliities revoluucijaa, Chaitanjas misijaa. Kam gan sattva gunu, ja ir miilestiiba?
Un tie draugi- taa arii ir ziedoshana. Jo labo sajuutu jau nepaliek vairaak. Jo vairaak draugu, jo vairaak es juutos viena. Bet nekas, liidz ar to arii briiva. No malas.
Un es tevi arii miilu. Un tas ir skaisti. Bet kaapeec automaatiski naak taa sajuuta, ka veelies kaadu sev? Taa kaa taada kjershanaas pie salminja, Dievs tik ljoti veelas miilestiibu. Un kuraa mirklii tas kljuust "slikti"? Tu noteikti vari man atbildeet, tu esi to piedziivojis vairaak kaa es droshi vien.
Nu ok, jaabeeg no shiis istabas, te pilns ar spaisa duumiem x.x
aa starp citu, zheel, ka tik aatri pazudi. bet to saka tikai taa veelme. |
|
|