| |
[Mar. 19th, 2009|04:34 pm] |
Saskatīju kaut kādu sakarību starp viņa dzīvēm. Viņš vienmēr ir stāvējis cilvēcei priekšgalā kā ķēniņš un aizstāvis. Un, jo spēcīgāki ir tumšie spēki, jo spēcīgākam jābūt cilvēces aizstāvim.
Vakar bija tik forši, ka Nensija kaut ko tur raudāja un uzdeva retorisko jautājumu: "Kāpēc man jādzīvo šajā materiālajā jobanajā pasaulē" un es pie sevis domāju: "Jā, jauna dvēsele, nabaga dvēselīte, es nevaru pārmest viņai nepiemērotību dzīvei." Jaunās dvēseles iemiesojas uz Zemes ar domu, ka ar viņām apiesies labi un taisnīgi, bet, kad tā nav, viņas ir pārbiedētas. Un pēc tam mēs braucām ar tramvaju un uz tramvaja grīdas mētājās 2 bulciņas, tīri ēdamas. Nensijai nebija naudas ēdienam, tāpēc es uzreiz padomāju, ka pats Dievs viņai tās atsūtīja. Un viņai uzreiz uzlabojās garastāvoklis. Tā Dievs neaizmirst savas jaunās dvēselītes un tas ir tik mīļi. :)
Biju darba biržā, man pārlika karjeras konsultācijas. Būtībā es sapratu vienu: mans patiesais aicinājums ir būt skolotājam. Bet ne jau vēstures un latviešu valodas, bet garīgā virziena. Diemžēl par to nemaksā, tāpēc es neredzu savai dzīvei labāku alternatīvu kā pievienošanās Nārājanas Maharādžas misijai. Bet, iespējams, ka varēšu iemēģināt roku garīgā virziena kursu pasniegšanā jūnijā. |
|
|