| |
[Mar. 1st, 2009|01:24 am] |
|
Man nav nekādu paranormālu spēju, bet man ir laba intuīcija, apmēram kā manai mātei. Piemēram, eju pa ielu un domāju: "Varbūt satikšu nejauši to un to cilvēku" - HOPS, satieku pēc pāris mirkļiem. Vai arī izeju uz veikalu un atstāju telefonu mājās. Domāju: "Man var piezvanīt tas un tas un teikt to un to. Pacels N un atbildēs to un to" - HOPS, tā arī notiek. |
|
|
| ... |
[Mar. 1st, 2009|04:39 am] |
|
Lai arī kā būtu, es saprotu sevi un pieņemu. Daži paziņas mirst, daži draugi domā par pašnāvību. Un man arī iet visādi... :) Bet tas ir tik forši. Ciest arī ir forši, lai gan tad jau tās vairs nav ciešanas. Dzīvot, glabāt mīlestību savā sirdī. Katru dienu kaut ko iemācīties. Es māku izskatīties pēc savējā džeka, man varbūt ir problēmas ar psiholoģiskās agresijas atsišanu. Jo manī nav tieksme aizstāvēt sevi. Es kļūstu ugunīgs, ja kāds brauc virsū maniem cilvēkiem. Es esmu labs zēns un es sevi saprotu un visu sev piedodu. |
|
|