| |
[Feb. 17th, 2009|07:07 pm] |
|
Mēs tusējām Statoil tualetē ar sūdiem, es izgāju ārā un tai mazulītei likās, ka man piepišās menti (īstenībā tur kaut kādi neitrāli cilvēki sarunājās). Un viņa norija pusgramu sūda, ietītu vnk kaut kādā cigarešu paciņas plēvītē. Un iznāk ārā un raud. Sēdējām tur zālītē, viņa man klēpī un skaitījām mantru. Es nebiju tā iegrimis sevis atdošanas noskaņās. Runājām par to, kas jādara, ja tas sūds sāktu iedarboties un, ka vajag aiziet no šīs saules ar smaidu. :) |
|
|
| |
[Feb. 17th, 2009|09:17 pm] |
|
Vispār man regulāri nākas saskarties ar to, ka kāds, kas domā, ka ir ar mani kopā, apvainojas uz manis, jo es esot tāds un šitāds egoists jebšu manis nav un es periodiski nematerializējos šajā realitātē. Nevajag no manis neko gaidīt, es taču no jums neko negaidu. |
|
|