| "Es esmu sieviete" (autors neesmu, protams, es) |
[Sep. 28th, 2008|01:55 am] |
es esmu sieviete.
man vajag rūpēties, lolot, just. eksistēt blakus, klausīties plus vienā elpā, sajust cita ķermeņa smaržu, garšu. es esmu gatava piedot un upurēties, un sargāt. es varu būt māte un mazā, piedauzīgā mauka vienlaicīgi. izbaudīt to kā mani krāpj, iedomaties kā vīrietis ko es mīlu beidz citā, kā viņš pamet mani novārtā, neatzvana, kad man izbeidzas kredīts, pazemo, nozākā, noniecina, noliek zemāk par sevi, salauž, sabojā, aplipina manu miesu ar slimībām un netīrumiem. krāpt pašai, ar neskaitāmiem, svešiem, vīriešiem, kam es nezinu pat vārdu, ļaut beigt sevī, mutē, uz sejas, krūtīm, muguras, vienalga. es izlikos ka tas nav svarīgi, ka nekas neko nenozīmē līz galam un ka viss patiesais un īstais tikai nāks un būs un ka es spēšu to novērtēt un būt laimīga. es varu gaidīt mūžīgi. es varu eksistēt blakus, atseviņški, malā. es varu bezgalīgi būt vientulībā, varu būt koncentrēta vientulība, es iedomājos ka mīlu un ilgojos, un tad ciešu, vai arī saprotu, ka nejūtu neko, ka nemīlu nevienu, arī sevi pašu ne. attaisnoju citus un meklēju vainas tikai sevī, savā prātā un ķermenī. es varu ļaut sevi sasiet, ļaut lai man aizsien acis un sit. es ļauju lai mani aizmirst. es varu paslēpties grāmatās un noskaņās lai man nav jārunā un nav jāsmaida un jāpriecājas. es varu būt asprātīga, aizraujoša, galvu reibinoša, varu kārdināt ar savu miesu un acīm, varu būt grlaicīga, neinteresanta un pelēka, varu lietot narkotikas un aizmirsties, varu pīpēt cigaretes vienu pēc otras un paslēpties dūmos, cerot, ka tie padarīs mani skaistāku un noslēps to, cik neglīta es jūtos. es varu uzziedēt un novīst laika sprīdī, kas īsāks par sekundi. es esmu parak sarežģīta. es neesmu slikts cilvēks, man tikai neveicās. |
|
|