|
Sep. 4th, 2034|11:49 pm |
Man šķiet, ka es piedzimu konkrētā ğimenē, lai izzinātu vienu no saviem karmiskajiem pretstatiem ar nosaukumu "parastie cilvēki". Kamēr būs īpašie cilvēki, vajadzēs it pa laikam izzināt arī parastos. Man būs dzīves ar vieniem un otriem. Mēs visi izzinām pretstatus un veidojam kaut kādu mentālo kopsaucēju. Nu, piemēram, tu esi jauna zviedru meitene, kura tic, ka visas kultūras ir vienlīdzīgas un cilvēki ir labi, ja tu pret viņiem esi labs. To sauc par naivumu. Viņa aizbrauc ar draudzeni uz Maroku, kur viņas kaut kādi bandīti izvaro un nogriež viņām galvas. Nākamajā dzīvē jau viņa vairs nebūs tik naiva. Jā cilvēki mēdz būt jauki, ja tu pret viņiem esi jauks, bet... ir arī slikti cilvēki pasaulē. Agnese teica, ka naivie bieži tiek sapāroti ar nagu maucējiem, jo nagu maucēji ļoti efektīgi ārstē naivumu.
Un kas tad ir tie "īpašie cilvēki" manā gadījumā? Ārējā realitāte ir iekšējās realitātes atspulgs. Šis "īpašais cilvēks" esmu es, es sevi uzskatu par ļoti īpašu, vēl vairāk - arī meitenes un ekstrasenses mani par tādu sauc. Neizbēgami vajadzēs izzināt cilvēkus, kas "nav īpaši" (vismaz pēc maniem standartiem).
Katram ir savas unikālās karmiskās šūpoles. Piemērs: kādu cilvēku bērnībā pazemoja un pilnībā kontrolēja. Viņš izauga par sadistu, kurš saņem eiforiju no pilnīgas kontroles pār citiem. Galu galā viņš nonāk cietumā, kur viņu pazemo cietuma biedri (bet šūpošanās pa pretstatiem var arī neizspēlēties vienas dzīves laikā, bet vairāku dzīvju laikā).
Katram ir savas šūpoles - kaut kas, ko viņš mīl un ienīst vai no kā baidās. Ir svarīgi ienest gaismu un mīlestību uz tām tēmām/cilvēkiem/situācijām, kas sagādā lielākās bailes un sāpes. Tad puzle būs salikta un karmas mezgls pārcirsts. |
|