|
Jul. 30th, 2034|11:39 pm |
|
Man ir vajadzīga nulle atzinība no bērnības dvēselēm, bērnības dvēseles (sistēmas cilvēki) var mēğināt saprast jaunības dvēseles (cilvēkus, kas sāk pamanīt matriksa nepilnības), taču tās necik nespētu saprast nobriedušās dvēseles un viņu motīvus. Tāpat - zīdaiņdvēseles var mēğināt saprast bērnības dvēseles, bet tām nav lemts saprast jaunības dvēseles utt. Tu vari kaut cik saprast tikai nākamo līmeni nevis aiznākamo vai aizaiznākamo. Pārsvarā mēs, nobriedušās dvēseles, pat necenšamies apgaismot bērnības dvēseles, izņemot varbūt, ja tās pašas nāk virsū, sludinot savu (tādas vai savādākas sistēmas) patiesību. Bet principā, ja tā ietu dziļāk un patiešām mēğinātu sevi izklāstīt un paskaidrot - bērnības dvēselēm tas šķistu kā ārprāts. Tāpēc mēs esam iemācījušies būt klusi viņu vidū, bet mēs neesam klusi starp savējiem. Bet savējo vispārīgi nav daudz. Kad mēs tādus satiekam, notiek grupņiks un svētki. Uz patiesi dziļas sarunas zem zvaigžņotās debess. |
|