|
May. 4th, 2034|10:36 pm |
Pēdējā laikā es biju sapratis, ka nevēlos vairs būt emo, gribu būt līdzsvarots, jo īpaši tāpēc, ka nāk Galaktiskais un man ir jāsagatavojas un, kā teiktu Mātīss Baušķenieks, jāattīra čerdaks. Pēdējās nedēļās pasaule tiek uztverta dzīvāk, dziļāk. It kā būtu kas paņemts, bet nekas nav paņemts. It kā butu tik patīkami vnk vērot kokus, debesis, šodienas esamību. Atgriežamies pie nevainības, pie sirds realitātes. Tātad - tuvojas Galaktiskais. Kam ausis, lai dzird. Kļūsim par dieviem, varēsim teleportēties, redzēt citas dimensijas, būt mūžīgi jauni un skaisti, nepastāvēs slimības vai ļaunums. Izzināsim skaisto gaismas Visumu, tā būs biodeja kubā, biodeja desmitajā pakāpē un tā tālāk, ģeometriskā progresijā izpletīsies apziņa un pieredžu apvārsnis. Kas no tā izriet šodien? Ka es attīru savu ķermeni un savu prātu, es esmu līdzsvarots.
Pašlaik notiek biodejas seminārs. Ļoti jauka pasniedzēja no Nīderlandes, viņa iedeva materiālu par 5 struktūrām, vispār par to jau biju lasījis grāmatā "Piecas traumas, kas traucē būt pašam". Gan man, gan pasniedzējai ir tā mīlestības lūdzēja struktūra. Cilvēkam šķiet, ka viņš nesaņem mīlestību, nesaņem tik, cik atdod. Vai esmu pietiekami labs, vai manis ir gana? Mēs dejojām mīlestības lūgšanas deju jaņ noskaņā. Jo gribēt mīlestību jau nav nekas nosodāms, visi to grib. Šajā pasaulē, nesaņemot mīlestību, mēs uzliekam masku - pats tikšu galā, man nevienu nevajag. Šajā pasaulē nevar izdzīvot bez maskām, tomēr maska nav mūsu patiesā būtība.
Vēl tur bija melnīgsnēja meitene, man likas, viņa no kaut kādas Spānijas, Brazīlijas, bet viņa sākotnēji no Irānas. Viņa dzīvo un strādā Rīgā un saka, ka cilvēki ir ļoti jauki un viņa ātri iegūst draugus. Viņa pati ir jauka un viņā ir vitalitāte. |
|