|
Dec. 13th, 2033|07:55 pm |
|
Man jaunās vietās reizēm ir konflikti ar iztapīgajiem (saimniekam vai baram). Vakar viens vnk ēda manus nervus, es gandrīz gribēju ar viņu izrēķināties. Tieši šī iemesla dēļ man nepatīk suņi - vismaz tie, kas ir tik ļoti uzticīgi saimniekam, ka jāienīst visi, kas nav saistīti ar saimnieku. Es saprotu, ka viņiem ir svarīga kunga atzinība, tas nodrošina stabilu dzīvi un izdzīvošanu (tāds ir viņu instinkts), bet kāda jēga no dzīves, ja tevī nav pašcieņas? Ja uz tevi spogulī raugās iztapīgais - tāds cilvēks, kas nespēj rosināt fizisku, garīgu, emocionālu interesi nevienā sevi cienošā cilvēkā? Es cienu augstu pašcieņu, kam nav nekāda sakara ar iedomību vai skarbumu. Tieši zemās pašcieņas cilvēki tos lieto. Iztapīgie glumekļi, kas augstākstāvošam bučos zābakus, bet zemākstāvošam iespers ar kāju. Seksuāli un garīgi atbaidošie bez-pašcieņas lūzeri! |
|