|
Jul. 16th, 2018|06:25 pm |
|
emm.. vispār es to teicu pats sev, pirkārt. jo man ir bijusi apstākļu izraisīta (ne ķīmiski) depresija, kā arī es daudz esmu domājis par to, ka šajā pasaulē man trukst prieka. t.i. pat, ja ir iemesli priecāties, prieks nav tik piesātināts un spilgts (kā, piemēram, zem ekstazī vai tamlīdzīgi). Bet es gribētu, ka šajā pasaulē valdītu piesātināts, spēcīgs prieks. Un vienīgais, kas man atliek šajā gadījumā - izlemt: es būšu priecīgs/laimīgs. Man tā būtu izvēle. Pietiks filosofēt un būt atsvešinātam no pasaules. |
|