|
May. 29th, 2009|12:22 am |
Lija lietus un Gundega bija atvedusi kaut kādas meitenes uz templi. Manohara stāstīja par saviem andrenalīna piedzīvojumiem Indijā, kā lekusi laukā no braucoša vilciena, dzenoties pakaļ zaglim, kas skrēja ar viņas somu. Palikt Indijā bez pases ir traki, bet bhaktas esot ļoti palīdzējuši. :) Manohara ir jauka personība, viņa beidzot precās. Pēc dievkalpojuma mēs tusējāmies ar Foof For Life, brīvā apziņas plūsmā un viena no meitenēm teica, ka vienmēr gribējusi ieiet templī, bet nekad nav saņēmusies. "Jūs nevarat iedomāties, kā es tagad jūtos." Man viņa patika un viņai patiku es, tas ir vēl viens kārtējais cilvēks, par kuru ir sajūta, ka tu viņu zini. Un tad mēs gājām pie Gundegas, es, Mētra un Andrejs gājām kājām. Mētra ir very rasik. Bet Andrejs ir vienkāršais džeks, darbaļaužu kārtas. Sācis lasīt par Krišnu, jo joka pēc palūdzis Krišnam 3 lietas, ko nākamajā dienā dabūjis. Tas viņam likās tā jocīgi un viņš sāka iet tālāk. Pie Gundegas gāja kaut kāda filma, bet mēs ar Mētru slavinājām un glāstījām viņu kā Dievieti. Mana attieksme bija vīrišķa un Mētrai sievišķa. Gundegai patika abas. Un pēc tam viņa nākamajā dienā stāstīja, kādas bij realizācijas. Ka vīrišķā attieksme liek attīstīties, jo jāpieskaņojas otram. Sievišķā ir tīrā saskaņa, bet - bez attīstības. No rīta es skaitīju mantru un Saule leca logā. Citi vēl gulēja. Tad piecēlās Gundega un mēs taisījām visiem brokastis. Andrejs nemīl mazgāties un tas radīja zināmu diskomfortu apkārtējiem. :) Un tad visi izklīda, palikām mēs divatā pie bērnu rotaļu laukuma. Runājām par dažādām garīgām lietām. Viņa ir tik skaista un gudra sieviete.
- Kā Tu jūties?
- Mierīgi.. Labi. |
|