| varbūt kādam šo vajag izlasīt |
Jan. 8th, 2022|02:09 am |
"Mēs dzīvojam Multiversā. Daudzi ir dzirdējuši šādu apgalvojumu un viņiem ir vispārējs priekšstats par to, ko tas nozīmē. Bet dažkārt pats koncepts par to, kas ir Visums, rada apjukumu. Visums ir fraktāļa hologrāfiska projekcija. Tipiski hologrāfiska projekcija tiek aprakstīta kā iluzors attēls no kaut kā, kas ir fundamentāli neīsts, tomēr Visuma hologrāfija ir kaut kas ļoti, ļoti īsts jebkurā šī vārda nozīmē. Tikai tāpēc, ka kaut kas ir hologrāfs, nenozīmē, ka tas nav reāls. Mēs lietojam hologrammas, lai radītu 3D attēlus uz 2D virsmām vai projektētu mūsu 3D pasaulē. Hologrāfs pēc būtības ir gaismas projekcija, lai kaut ko radītu, un Visuma gadījumā tā ir gaismas projekcija, lai radītu ļoti kompleksu, ļoti reālu, dzīvu fraktāli. Šeit, protams, vajag paskaidrot, kas ir fraktālis. Fraktālis ir sev līdzīgs modelis, kas bezgalīgi atkārtojas. Kad ir darīšana ar fraktāļiem 2D vidē, piemēram, uz kompjūtera ekrāna, ir iespējams radīt ļoti, ļoti skaistas, sarežģītas fraktāļu konstrukcijas. Kad fraktāļu modeļi atkārtojas, tie patiesībā sāk atgādināt lietas no reālās dzīves - augus, dzīvniekus, ģeoloģiskas, kosmoloģiskas iezīmes utt. Tā nav nejaušība. Visa dzīvība ir balstīta uz fraktāļiem, jo Visums ir gigantisks, multidimensionāls, komplekss fraktālis. Un šajā fraktālī glabājas iespējamība jebkam, ko vien tu vari iedomāties. Apskatot fraktāli dotajā atkārtošanās punktā tā kontekstā, atļaus tev redzēt, kā izskatās šī fraktāļa izpausme. Dažādi atkārtošanās līmeņi parādīs dažādus modeļu aspektus to izpausmēs. Visums ir bezgalīgs. Tas nozīmē, ka nav faktiskas robežas tam, ko tas var saturēt, tas turpinās „mūžīgi”. Un, kamēr vien Visums ir dzīvs, tas aug. Nevis izplešas, bet aug. Tiek radīta jauna matērija, pievienota jauna enerģija, dzimst jaunas dvēseles un izpaužas pirmreizēji. Kaut kas no tā iziet atkārtošanās ciklus, bet vienmēr tiek pievienotas jaunas būtnes. Kamēr vien Visums paliks piestiprināts pie Dzīvības Koka, tas augs. Visuma iekšieni aizņem faktiska telpa... un arī pa pilnam teorētiskās telpas. Visumam ir vairāki telpas komponenti - dimensiju telpa, garu pasaules, „potenciālā” telpa un neizpaustā iespējamība. Dimensiju telpa ir faktiskā, „fiziskā” telpa, ko mēs aizņemam, ne tikai trešajā, bet arī citās dimensijās. Dimensiju telpa ir tas, ko mēs parasti domājam, kad runājam par Visumu kosmiskā nozīmē. Dimensiju telpa satur mūsu planētas, zvaigznes, zvaigžņu sistēmas, kosmiskos miglājus, melnos caurumus, galaktikas utt. Pamatā, visas „no punkta A uz punktu B” tēmas ir dimensiju telpā. Dimensiju telpa eksistē visās dotā Visuma dimensijās no zemākā dimensionālā punkta līdz augstākajām, mūsu gadījumā, no 1. līdz 12. dimensijai. Mūsu konkrētajā Visumā ir 12 „dimensijas” vai matērijas/apziņas blīvuma līmeņi, lai gan izskatās, ka varētu būt arī augoša 13tā. Dimensionālā telpa atbilst matemātiskajām dimensijām, tādām kā garums, augstums, telpa, masa, laiks utt. Dimensionālajā telpā iespējams pārvietoties racionāliem līdzekļiem (braucot ar mašīnu uz mērķi, lidojot ar lidmašīnu, kuģojot ar kuģi, lidojot starp debesu ķermeņiem, lietojot portālus, telpas ieliekšanas tehnoloģijas, lai pārvarētu kosmiskus attālumus utt.) Lietas, kas eksistē dimensiju telpā vienā dimensijā/matērijas vai apziņas blīvuma līmenī, eksistēs citās dimensijās, tās tikai izpaudīsies savādāk. Piemēram, Jupiters 3. dimensijā ir neapdzīvojams gāzu gigants. Dimensijās, kas ir tālāk fraktāļa atkārtojumos (jo šis arī ir fraktāļa aspekts) Jupiters nav gāzu gigants, bet akmeņaina planēta, uz kuras iespējama dzīvība. Kādās citās dimensijās Zeme ir neapdzīvojama, lai arī tur to kāds pārvalda. Tas ir tikai piemērs. Dimensiju telpa tiecas būt diezgan racionāla, paredzama un „reāla”. Lietas parasti darbojas un kustas saskaņā ar saprotamiem un paredzamiem „dabas likumiem”, lielākoties to visu var paskaidrot matemātiski. Lai arī ir apgabali, kur tādas lietas kā universālas konstantes „paņem atvaļinājumu”, tie lielākoties ir tikai izņēmuma gadījumi, kur viens izņēmums sastot citu izņēmumu un veido izņēmumu „tusiņu vietu”, vai nu īsu vai ilgu laika periodu. Iekš konkrētas dimensijas vai blīvuma slāņa dimensiju telpa darbojas diezgan vienkāršos veidos. Pārejas starp dimensijām vai blīvuma līmeņiem daba nozīmē, ka notiks kaut kas neparasts, bet tas tā parasti ir no zemākā līmeņa skatupunkta. Patiesībā arī tas būs kaut kas racionāli izskaidrojams, kad būs iegūts pietiekami daudz zināšanu par procesu. Papildus dimensionālajai telpai ir garu pasaules. Garu pasaules var tikt aprakstītas kā esošas 90 grādos pret dimensionālo telpu, jo tās neatbilst racionālām, fiziskām atrašanās vietām. Garu pasaules var būt dažāda izmēra, sākot ar kabatas lieluma līdz milzīgiem, bezgalīgiem plašumiem. Tās var būt dabiskas vai mākslīgi radītas. Tām ir viņu pašu konstantes un viņu pašu fizikas „likumi” (domāts: matemātiski likumi un eksistences apstākļi, nevis kādas būtnes uzspiesti noteikumi, lai arī dažās garu pasaulēs ir arī tādas). Tās var būt vai var nebūt saistītas ar citām garu pasaulēm vai dimensiju telpas Visuma daļu un šī saistība var būt vai nebūt laicīga vai pastāvīga. Pārvietošanās pa gara pasaulēm neiekļaujas racionālos rāmjos. Lai nokļūtu no punkta A uz punktu B dimensiju telpā, kā jau teicu iepriekš, tu to dari racionālā veidā. Nokļūšana no punkta A uz punktu B garu pasaulē var nozīmēt kaut ko no „Alises Brīnumzemē” vai nokļūšanu Nārnijā – tu vienā pasaulē ieej vecā ģērbtuvē un iznāc citā pasaulē no kāda ugunskura, ieej kādā vannas istabā, lai nokļūtu vēl citā pasaulē, kur tu krīti no debesīm un iekrīti gaisa virpulī, kas aizved tevi uz vēl citu pasauli, kur tu materializējies tuksnesī, pasper trīs soļus mirāžas virzienā un vienu soli atpakaļ, lai nokļūtu uz savu galamērķi, un tas ir, pieņemot, ka šīm garu pasaulēm ir savienojuma punkti un ceļi, kas darbojas tā, kā tiem paredzēts. Garu pasaules var kādam piederēt vai tās var būt kādu būtņu radītas. Dabiskās garu pasaules, piemēram, feju pasaules, nevienam nepieder un tajās var būt vietējās dzīvības formas un iemītnieki. Mākslīgās garu pasaules kādam pieder vai ir kāda radītas. Mākslīgajās garu pasaulēs pastāv savi likumi, kas nosaka, kādas lietas var un nevar notikt – un tām var būt vai nebūt iepriekš minētās īpatnības. Dabiskajās pasaulēs var būt ļoti atšķirīgi dabas likumi, nekā tie ir dimensionālajā telpā, un tie ļoti reti ir pretrunīgi – pasaule ar konfliktējošiem dabas likumiem var pastāvēt, bet tai ir jāiegūst enerģija, lai mākslīgi uzturētu savu saskaņotību. Tikai mākslīgās pasaules to saņem, jo dabiskās pasaules vispārīgi pēc kāda laika izzudīs, ja nebūs kaut kas, kas dod tām spēku. Garu pasaules ir saistītas cita ar citu, reizēm šie savienojuma punkti ir radīti speciāli un reizēm tie rodas dabiski. Garu pasaulēm var arī būt krustošanās punkti ar dimensionālo telpu. Pastāv dažādi izplatīti reliģiski un new age koncepti, kas ir balstīti garu pasaulēs. Paradīze un elle (un daudzās to versijas) ir garu pasaules. Astrālais plāns ir garu pasaule, tāpat arī divi garu pasauļu līmeņi, kas ir starp Zemi un ārējo astrālo plānu – ēteriskais plāns un sapņu pasaules. Viens no veidiem, kā nokļūt kādā konkrētā garu pasaulē, ir iet caur astrālo plānu kā starpzonu. Astrālo plānu var lietot arī, lai piekļūtu citiem dimensiju līmeņiem dimensiju telpā. „Potenciālā” telpa ir viltīgs koncepts. Visums satur visus potenciālus un visas iespējamības. Dažreiz mums patīk runāt par alternatīviem Visumiem vai alternatīvām realitātēm, kur viss ir tāpat kā šeit ar nelielām (vai lielām) atšķirībām šeit un tur. Tā ir „potenciālā” telpa. Tā pastāv, jo tai ir jāpastāv, tai ir jāpastāv, jo visiem variantiem dotajā Visumā ir jābūt izzinātiem, bet parasti tā mums nav pieejama pilnas pieredzes veidā. Ir cilvēki, kas spēj redzēt vai ceļot starp mūsu pieredzes pasauli un citām pasaulēm, bet tas nav izplatīts. Izmaiņas, kas veiktas alternatīvā Visumā, neietekmē mūsu pieredzes realitāti. Tās ir nošķirtas realitātes, kuras pastāv, jo tām vajag pastāvēt, mēs tās īsti nevaram pielietot (lai arī cilvēki to ir mēģinājuši), jebkurā gadījumā, tās sastāda lielu daļu mūsu Visuma. Un, visbeidzot, Visums satur neizpausto iespējamību. Tās ir visas lietas, kas Visumā vēl nav izpaudušās – tās „vēl nav notikušas”, vai arī tās ir daļa no neatrisināmā paradoksa, kur viena daļa pašlaik ir aktīvā Visuma izpausmē. Tās ir visas lietas, kas „varētu būt”, bet vēl nav vai pašlaik, dotajos apstākļos, nav iespējamas. Visums vienlaicīgi ir radītais un radītājs. Visums ir dzīvs un Visumam ir apziņa (un tas ir apziņa). Visums ir radīts no Avota, kas rada sevi. Visas lietas, par ko es runāju iepriekš – visa telpa, matērija, potencialitāte un iespējamās lietas ir daļa no radītā un ir daļa no Avota. Avots ir Visuma apziņa, Visuma enerģija un Visuma substance. Visa Visuma matērija ir šī Visuma Avota projekcija. Būtnēm, kas ienāk Visumā, ir iespēja kļūt par Avota ekspresiju un naturalizēties. Ir izplatīts tāds uzskats, ka eksistence ir Avots, kas izzina sevi. Tā ir lielā mērā taisnība. Visums ir Avota mēģinājums izzināt un piedzīvot sevi visos iespējamajos veidos. Šādā veidā Visums ir ļoti dzīva lieta. Tas nevar tikt nošķirts no priekšstata par apziņu – apzināšanos, domu, subjektīvu un objektīvu pieredzi. Mēs esam apziņa, un mēs, kā individuālas apziņas, visi rodamies no Avota. Visumi ir dzīvi. Tie ir dzimuši un tie var mirt. Visuma nāve notiek, kad Visuma apziņa atvienojas no Avota – Visuma radītāja apziņas un saikne starp Avotu un radīto ir salauzta un Visuma savienojums ar Dzīvības Koku ir pārtraukts. Visumi var sabrukt arī pretrunīgu dabas konstanšu dēļ. Pastāv daudzi citi dzīvi Visumi un tie visi ir piestiprināti pie milzu Dzīvības Koka. Dzīvības Koks ir bezgalīgs eksistences fraktālis, kur katrs fraktāliskās izpausmes punkts ir Visums (tas nav tas, kas ir prezentēts Kabalā, tas ir kaut kas pilnīgi cits). Katrs Visums, kas piestiprināts pie Koka, reiz pats bija būtne, cilvēks, dvēsele Visumā, kas izgāja garīgās evolūcijas ceļu, kļūstot no „pieredzētāja” par „pieredžu nodrošinātāju”. Koks pats ir dzīvs un ar apziņu, bet tā nav vienota apziņa – Kokam nav viena Avota. Neviens nav atbildīgs un nevienam nepieder visa eksistence, un neviens nevalda. Punkts. Kad būtne vēlas kļūt par Visumu, tā iesākumā sāk kā pieredžu nodrošinātāja citos veidos. Tā var kļūt par planetāro apziņu, solāro apziņu, galaktisko apziņu utt. Viņa, tā teikt, iemērc pirkstgalus. Ja viņai tas patīk, viņa var pavadīt daudzas eksistences kā pieredžu nodrošinātāja, pirms tā galu galā var kļūt par Avotu un veidot jaunu lapu uz Koka. Kad tā kļūst par jaunu lapu uz Koka (jaundzimušu Visumu), tā saņem eksistences pamatfraktāļa kopiju no Visuma, kurā tā pirmo reizi kļuva par pieredžu nodrošinātāju. Tā spēj modificēt šo fraktāli, lai izzinātu sevi kā Visumu. Katrs Visums ir unikāls, katrs Visums ir savādāks. Ir dažas lietas, kas nāk līdzi, kļūstot par Visumu. Apziņas, kas būs izpaustas kā būtnes Visumā, tehniski ir Avota radības, bet tās vienlaicīgi eksistē arī citās formās citos Visumos. Pastāv savstarpējas attiecības starp Avotu un apziņām, kas kļūst par pieredzētājiem Visumā – tās piekrīt kļūt par daļu no Avota un palīdzēt Avotam izzināt sevi, dzīvojot un piedzīvojot pieredzes caur eksistences fraktāļa Avota izpausmes unikālo lēcu. Un tās izdara Avotam pakalpojumu, spēlējoties šī Avota spēļlaukumā. Viena no prasībām, kļūstot par Avotu un tādējādi Visumu, ir piekrišana respektēt pieredzošo būtņu brīvo gribu. Tā kā Avotiem vajag cienīt būtņu, kas spēlējas viņu spēļlaukumos, brīvo gribu, tie nevar vai tiem nav atļauts vienlaicīgi būt par singulārām, izņēmumveida, nošķirtām apziņām sevī – tie nevar valdīt kā valdnieki. Visām būtnēm ar apziņu, ko Avots rada, vajag būt vienlīdzīgām un brīvām, un Avots nevar personificēties sevī kā īpašs valdinieks savā radītajā. Nedz arī tas priekš sava ego labuma var nozīmēt īpašas būtnes, kas īstenotu tirānisku gribu, kas pārkāpj citu būtņu brīvo gribu. Šie ir nosacījumi, kas ļauj Avotam palikt piestiprinātam pie Dzīvības Koka un uzsūkt bezgalīgo iespēju daudzumu, ko satur Dzīvības Koks – t.i. palikt dzīvam un turpināt augt. Bez šīs saiknes Avotam vairs nav spēju bezgalīgai enerģijas/matērijas/dvēseļu ģenerēšanai, jo šajā momentā tas ir kļuvis par tirānu un Koks necietīs nebeidzamu tirāniju, kas barosies no Koka. Ja Avots tiešām vēlas darīt vienu vai abas no šīm divām lietām, tam ir iespēja to darīt, bet viņam vajag atvienoties no Dzīvības Koka. Kad tas atvienojas no Koka, tas kļūst ierobežots. Tam ir noteikts sākums un beigas, un matērija, enerģija un dvēseles tajā kļūst par ierobežotiem resursiem, kas ar laiku tiek aprīti kā degviela šī Visuma uzturēšanai. Līdzīgi kā mākslīgajām garu pasaulēm ar pretrunīgajām konstantēm vajag lietot enerģiju, lai uzturētu sevi, Avotam, kas pārkāpj Koka Likumus, vajag enerģiju, lai sevi uzturētu, tas to vairs nesaņem par brīvu no Koka. Reiz tas novītīs un mirs, un visas būtnes, kas bija ieslodzītas šajā briesmīgajā tirānijā, tiks atbrīvotas un atgriezīsies pie Koka. Šādā veidā būtnēm, kas nevēlas palikt kāda cita gribas verdzībā, tiek atļauts atgriezties brīvās gribas stāvoklī.
Nav vajadzības skatīties ļoti tālu, lai redzētu, ka apkārt pasaulē notiek kaut kas dziļi draņķīgs. Miljardiem cilvēku dzīvo dažādās apspiestības, verdzības un ciešanu pakāpēs, kamēr saujiņa elites sadala planētas laupījumu. Daba ir skaista, bet arī neganta, nāvīga un nežēlīga. Nav iespējams dzīvot, nenodarot pāri kādam citam, pat vegāni nogalina augus, kukaiņus un mikrobus, lai izdzīvotu. Daba ir nejauks mākslas darbs un tas neaprobežojas ar šo planētu vien. Ok., ir daudz cilvēku, kas jums apgalvos, ka uz citām planētām un citām dimensijām dzīve ir labāka, un tā ir taisnība, ka Zeme ir diezgan ekstrēms gadījums, tomēr pamatproblēma caurstrāvo visu šo Visumu. Daudzi cilvēki ar entuziasmu jums teiks, ka Zeme ir kaut kāds iespaidīgs, sūdīgs izņēmums (reizēm pasniedzot to, ka tā visa ir mūsu vaina par to, ka mēs esam tādi slikti, slikti cilvēki), un, ka jo „augstāk” dimensionāli tu ej, jo mazāk un mazāk sūdīga dzīve kļūst, un jo labāki un labāki kļūst cilvēki. Mācība, ka dzīve kļūst labāka augstākās dimensijās, ir daļēja patiesība. Dzīve ir iespaidīgi sūdīga uz šīs planētas, un augstākās dimensijās tas tā ir daudz mazākā mērā. Patiesībā cilvēki tajās dimensijās var pat nodzīvot veselas dzīves, nesaskaroties ne ar ko patiešām sūdīgu, dzīvojot savas dzīves pamatā, kā tie vēlas. Vismaz pozitīvajās, uz Kalpošanu Citiem (KC) orientētajās sabiedrībās. Lielākoties. Dzīve uz Kalpošanu Sev (KS) orientētajās sabiedrībās dzīve var kļūt diezgan sūdīga, un tā pat var kļūt sūdīgāka, nekā tā pašlaik ir uz Zemes, bet, vispārīgi runājot, KS orientētās būtnes to, vairāk vai mazāk, pieņem kā „cenu par biznesa veikšanu”. Reizēm, tomēr, viņi jums teiks, ka ļaunums un ciešanas ir kāds zemāko dimensiju faktors (parasti runājot par dimensijām no 1. Līdz 6.) un, ka tas pilnībā izzūd 7. un augstāk. Viņi uzstās, ka, jo dimensionāli augstāk kāda būtne atrodas, jo labāka tā ir. Jo altruistiskāka, KC orientētāka, gudrāka, labvēlīgāka un visādā ziņā brīnišķīgāka tā ir. Kā tam vajadzētu būt normāli funkcionējošā Visumā. Tomēr tas tā nav mūsu Visuma gadījumā. Es zinu, es biju šokēta, kad es to atklāju, jo, kad es pirmo reizi piedzīvoju garīgo pamošanos, es arī tam visam ticēju. Līdz es sāku personīgi sastapties ar lielu daudzumu šī „likuma” izņēmumu, un man nācās izpētīt, kāpēc ir tik daudz savtīgu, egoistisku, manupulatīvu un ļaunu būtņu no ļoti augstām dimensijām. Man sāka kļūt skaidrs, man uz citiem, kam bija darīšana ar Zemes lietām, ka pastāv Problēma. Problēma bieži vien tika pasniegta kā zemāko dimensiju faktors – tika ticēts, ka kaut kāda zemāko dimensiju īpašība inficēja augstākās dimensijas – tika ticēts, ka augstāku dimensiju būtnes kaut kādā veidā tika samaitātas ar zemāku apziņas līmeņu problēmām. Būtnes brīvprātīgi devās uz šo planētu un dzīvoja dzīves šeit, lai atrastu „Problēmas” sakni (viena no kurām esmu es). Viss, kam mums bija piekļuve, it kā norādīja, ka atbilde varētu būt atrodama uz šīs planētas. Protams, daudzi pieņēma, ka Problēma bija šī planēta un/vai tās cilvēki, jo visi Visuma „grīstē saiešanas” stāvokļi ,šķietami, iekļāva šo planētu. Visuma „grīstē saiešanas stāvoklis”? O jā. Kā jau iepriekš teicu, Visums var nomirt, ja dabas likumi ir bojāti līdz tādam līmenim, ka tas vairs nevar pastāvēt. Kad tā notiek, Visums var pastāvēt kādu laiku diezgan laimīgi un neviens ilgu laiku neko nenojautīs (tas prasa ļoti, ļoti, ļoti ilgu laiku, lai nelielas kļūdas nonāktu līdz Visuma nespējai turpināt pastāvēt un sevi uzturēt) un tad pēkšņi sasniegs punktu, kur visi ceļi ved uz nāvi, iznīcību, nelaimēm un neizdošanos. Tas ir grīstē saiešanas stāvoklis. Tā notiek, ja nepieredzējuši Avoti veic tādas modifikācijas Visuma pamatfraktālī, kas beigās padara Visumu dzīvotnespējīgu. Koks dod tādiem Avotiem iespēju izlabot problēmas, sakniebt sākotnējo fraktāli un izlabot kļūdu, bet daži Avoti ir vai nu ļoti nepieredzējuši vai ļoti spītīgi, un nekad neizlabo problēmu un tādā veidā pāragri mirst. Kritiskās kļūdas izlabošanas process paredz bezgalīga skaita paralēlo realitāšu radīšanu, lai saprastu, kur tieši ir problēma. Mūsu Avots konstatēja kritisko kļūdu un grīstē saiešanas stāvokli, un izskatījās, ka tas kaut kā iekļauj šo planētu. Tika radīts dziļš paralēlo realitāšu muklājs, lai redzētu, kas radīja problēmu un vai ir kāda izeja. Visi ceļi veda uz tirāniju, apspiešanu, verdzību un galu galā vispārēju iznīcību, šķietami, bez izņēmumiem. Tas varēja tikt aizturēts, bet ne apturēts. Avots prasīja pieredzējušu kļūdu izlabotāju palīdzību nākt palīdzēt saprast problēmas sakni. Šīs būtnes piekrita ienākt radītajā (un tādējādi kļūt par daļu no Avota), ienāca šajā Visumā tā pirmsākumos un darīja izmeklēšanas darbu kā pieredzētāji Visumā. Tas, kas tika atklāts, šokēja visus iesaistītos. Pamatfraktālis, ko mūsu Avots saņēma, lai sāktu radīt Visumu, atnāca bojāts, ar sīkām, mazām modifikācijām – tik mazām, ka tās likās nenozīmīgas – bet, kas radīja milzīgu ietekmi vēlāk, kad izpaudās pilnībā. Tādi efekti kā, kad negatīvās KS sabiedrības kļūst par iekarotājiem, lai vietā, lai pašierobežotu sevi, kā tas normāli notiek veselīgā Visumā, un KC sabiedrības kļūst tik pacifistiskas, ka vairs neaizsargā sevi un pat mēģina apturēt tos, kas aizstāv citus. Tādi efekti kā, kad brīvas būtnes piever acis uz citu verdzību un ciešanām, ticot, ka atskaites par to ir meli, pārspīlējums, vai ir kaut kādā veidā nopelnīts vai gribēts. Tādi efekti kā, kad ļoti augsti dimensionālas būtnes, kuriem būtu vajadzējis darboties kā radīšanas dārzniekiem un aizstāvjiem, tai vietā izvēlas piedzīvot spēku pār „zemākām” būtnēm, paliekot apslēptiem vai neaizsniedzamiem tiem, kuri savādāk viņiem pretotos – tiem, kas joprojām cīnās par brīvību. Būtnes šajā Visumā joprojām sagaidīja, ka Visums darbojas,„kā paredzēts” un tām bija (un joprojām ir) ļoti grūti pieņemt, ka lietas nenotiek tā, kā tām būtu jānotiek. Un dažas no šīm būtnēm, ieskaitot pozitīvi orientētās KC būtnes, pat izvēlējās kalpot tirānijas aģentiem milzu pārpratumā, ka KC būtne definējas kā: „Es gribu, ka tu dzīvo tā, kā es uzskatu par pareizu, un es esmu no augstākas dimensijas, nekā tu, tāpēc es uzskatu, ka esmu gudrāks par tevi, tāpēc seko manai gribai, nevis savai brīvajai gribai, lai tu dzīvotu, kā es uzskatu par pareizu.” Šīs lietas tika aizšķirtas prom kā mūsu konkrētā Avota kļūda – labu spriedumu trūkums, modificējot pamatfraktāļa konstantes – kad patiesībā tas tika izdarīts speciāli pirms mūsu Avots tam vispār tika klāt. Kļūdas izlabotāju komanda pielika lielas pūles, lai izmeklētu, kā šis bojātais fraktālis nokļuva pie mūsu Avota. Tas nozīmēja darbu visos Visuma līmeņos – un iekļāva stārsīdu un citu cilvēku darbu uz šīs planētas. Tie bija stārsīdi, kas strādāja tandēmā kopā ar daudzām būtnēm no dažādām dimensijām un garu pasaulēm, kas pirmo reizi atklāja, ka nē, tas patiešām nebija bojājums no lejas, bet bojājums no augšas. Un nopratināmā „augša” pat nebija šajā Visumā. Tālāk izmeklējot, tika atklāts, ka bojājums ietekmēja ne tikai mūsu Visumu, bet Visumu, kurā bija dzimis mūsu Avots, un Visumu, kurā bija dzimis TĀ Visuma Avots. Problēma bija trīs līmeņu dziļumā, un bija izplatījusies neskaitāmos Visumos šajos trīs Visuma paaudžu līmeņos. Fraktāļa vīruss nav fizisks vīruss, kas var tikt nodots no cilvēka cilvēkam, kur daži cilvēki ir inficēti un citi nav. Tu nevari saost fraktāļa vīrusa upurus, tu nevari atlasīt neinficētās būtnes no inficētajām, tā nav slimība kā fiziskās pasaules vīruss. Tas ir vairāk kā kompjūtervīruss – slikta koda baits zem būtiskas programmas, kam būs efekti, ko programmas lietotājs negaida un nevēlas, un, ko vīrusa programmētāji vēlējās radīt. Mūsu Avots sāka šī Visuma radīšanu ar šo sliktā koda baitu, jau ievietotu pamatprogrammā, bez tā ziņas un piekrišanas. Visu matēriju, enerģiju un būtnes skartajā Visumā ietekmē fraktāļa vīruss, tādā vai citādā mērā. Tā kā mēs visi esam radīšanas fraktāļa izpausmes, jebkura izmaiņa fraktālī, no kura esam izpaudušies, skar mūs. Tā kā fraktāļa katra individuālā izpausme ir unikāla, dažas būtnes ir skartas mazāk un ir izturīgākas pret tā efektiem, bet ikviena būtne ir skarta tādā vai citādā mērā. Jā, pat es, pat jūs, pat „dievi”, pat pozitīvie citplanētieši... un jo īpaši negatīvie citplanētieši. Kaut kas šāds, acīmredzami, bija problēma, jo īpaši tāpēc, ka visi simulācijas mēģinājumi vienmēr beidzās ar vienu un to pašu – Visuma neizdošanos. Kaut kas šāds prasīja Koka Kopēju uzmanību – būtņu, kas eksistē, lai palīdzētu Avotiem un to Visumiem palikt veselīgiem, un palīdzēt Koka daļām, pār kurām tie ir atbildīgi, palikt veselām un nebojātām. Nodot vēstījumu Koka Kopējiem caur trīs salauztā fraktāļa Visumu atkārtošanām nebija viegli, bet mums galu galā tas izdevās. Kopēji pašlaik apzinās problēmu, vairs nedzims jauni Visumi ar šo problēmu, un viņi stāv sardzē, lai novērstu tā izmainīšanu, lai inficētu citus Visumus. Šis Visums saņem devu izlabošanas koda. Lūdzu, atzīmējiet, ka mēs nevaram sēdēt un neko nedarīt, domājot, ka visas problēmas ir atrisinātas un mums vairs nav ne par ko jāuztraucas. Pārmaiņas Visumos notiek tāpēc, ka pieredzētāji kaut ko dara. Šī Visuma koda izlabošana tiek iedarbināta caur pieredzētājiem (kā mēs), izmainot savu dzīvi novēršot bojātā fraktāļa izpausmes problēmu savas izpausmes līmenī. Lai dziedinātu mūsu Visumu, mums vajag dzīvot tā, lai dziedinātu sevi. Ja jūs gribat dzīvot Visumā, kur jūs esat būtne ar brīvo gribu un neesat zem kāda tirāniskās varas līdz šī Visuma nenovēršamajai nāvei, jums ir atbildība darboties veidos, kas to atļaus. Šis Visums ir stipri ievainots un joprojām var nomirt no saviem ievainojumiem, pat, ja slimībai ir zāles. To var salīdzināt ar radījumu, kas stipri inficēts ar parazītiem – pat tad, kad parazīti ir nogalināti, to atliekām vajag tikt likvidētām pārnēsātājā. Ja infekcija bijusi pietiekami liela, likvidēšanas process var nogalināt pārnēsātāju. Pārnēsātājam būs caurumi cauri orgāniem un miesai, kur parazīti dzīvoja, šos caurumus vajag dziedināt. Lielā mērā tas ir mūsu Visuma gadījums. Tam vajag tapt dziedinātam un mums jābūt daļai no dziedināšanas procesa. Mēs esam Visuma miesa un asinis. Kā jau es teicu, šī lieta tika izdarīta speciāli. Tas mūsu Visumam (un daudziem citiem) tika izdarīts ar nolūku. To izdarīja būtnes, kas darbojās ar nodomu, paredzot, ka tas notiks. Kas bija šīs būtnes un kāpēc viņas to izdarīja? Kā jau es iepriekš sacīju, Avotam, kas kļūst par Visumu, vajag piekrist nosacījumam respektēt brīvo gribu. Ka tas nevar būt dievs kungs vai visa karalis un palikt piestiprināts pie Koka kā dzīva būtne. Visuma slepkavas bija cilvēki, kas bija iesaistīti Visuma inkubācijas projektā kādas trīs vai četras Visumu paaudzes pirms šī Visuma. Bija arī citi cilvēki, kas bija iesaistīti šajā projektā – nevainīgi cilvēki ar labākajiem nodomiem. Visumu inkubācijas projekts tika sākts kā kaut kas pozitīvs – vieta, kur būtnēm gūt zināmu treniņu, kā būt par Avotu, pirms kļūt par Avotu pa īstam. Daudzas būtnes ņēma dalību Visuma inkubācijā, bet tikai daži vadīja projektu. Būt iesaistītam jebkādā veidā tika uzskatīts par lielu godu. Tomēr neliela daļa no šīm būtnēm bija samaitātas, par to nezinot projekta dalībniekiem un citiem projekta vadītājiem. Šīs samaitātās būtnes gribēja savu personīgo Visumu, un tās gribēja arī dzīvot kā karaļi un valdīt pār šo Visumu. Viņi gribēja, lai tiem piederētu viņu tirāniskā kūka un tie gribēja arī to apēst. Viņi ļoti labi zināja, ka nebūs iespējams to darīt un turpināt būt piestiprinātiem pie Dzīvības Koka ,un tādā veidā pastāvēt potenciāli bezgalīgu laika periodu. Viņi saprata, ka jebkurš Visums, ko viņi radītu šādu, nebūtu mūžīgs, un tāpēc viņu mazais prieka ceļojums uz citu domājošu būtņu rēķina reiz beigtos. To viņi negribēja. Viņi gribēja dzīvot kā karaļi mūžīgi, pārvaldot no visaugstākajiem augstumiem savu personīgo Visumu, izbaudot visus radīšanas augļus uz neskaitāmu, paverdzinātu būtņu rēķina, kas šos augļus rada. Viņi sauca sevi, kas tulkojas kā „Alternate”, kas izsaka viņu uztveri par sevi kā par alternatīvu Dzīvības Koka brīvās gribas Visumiem. Zinot, ka jebkurš Visums, ko viņi radītu, nebūtu mūžīgs, viņi izstrādāja plānu. Noteiktos apstākļos no viena Visuma uz citu iespējams nogādāt dažādas lietas – būtnes, materiālus un enerģiju. Viņiem bija pieeja Visumu ģenerēšanas projektam. Viņi saprata, ka viņi var zagt no Visumiem Visumu ģenerēšanas projektā, lai spēcinātu savu Visumu. Viņi īpaši pilnvaroja kāda zinātnieka projektu veikt izpēti interdimensionālo fraktāļu modifikācijā. Tad viņi paņēma zinātnieka pētījuma rezultātus un pārveidoja tos tālāk par vīrusu, kam viņi lika darboties ļoti specifiskos veidos. Tālāk viņi inficēja Visumu ģenerēšanas projektu ar viņu izmainīto Visuma kodu. Koda nolūks bija radīt apstākļus jaunradītajos Visumos, kas padarīja tos neaizsargātus sirojumiem. Pirmajās divās Visumu paaudzēs tas tiktu nobremzēts, izmantojot sava veida pārmiju. Tomēr trešajā paaudzē Visumu radīšanas process kļūtu nestabils un noteiktos apstākļos sabruktu, kuru šis konsorcijs steidzinātu, līdztekus ar uzmanīgu manipulāciju, lietojot neskaitāmus kalpus un vergus, pār kuriem viņi jau ir guvuši kontroli iepriekšējos Visumos, un, lietojot neskaitāmus kalpus un vergus, kas nāktu no Upur-visuma, kas bijuši vairāk pakļauti fraktāļvīrusa izpausmes manipulācijai. Šiem trešajiem Visumiem bija paredzēts krist, kad tie attīstīsies līdz līmenim, kas dotu vislielāko ražu Visumu slepkavām attiecībā pret iztērēto darbu un resursiem (jo Visumu slepkavām visi resursi ir ierobežoti un tos vajag rūpīgi organizēt). Viens no projekta komandas nesamaitātajiem locekļiem viņus atklāja un bīdīja lietu pret viņiem, lai neļautu tam notikt, bet viņi uzzināja, ka viņš ir uzzinājis un iznīcināja viņu kopā ar viņa pierādījumiem. Tad viņi dabūja prom pārējos nesamaitātos komandas locekļus, pirms šāds atklājums varētu atkārtoties, un apraka pierādījumus – viņi to izdarīja vai nu iznīcinot nesamaitātos komandas locekļus, vai arī iesaistot viņus Visumu inkubācijas projektā, degradētā stāvoklī, ar izdzēstām atmiņām. Pateicoties šo nesamaitāto komandas locekļu palīdzībai, kuri pamazām atguva atmiņas, šī stāsta daļa tika atklāta. Tie no mūsu atklāšanas komandas, kas spēja sasniegt citus Visumus, apstiprināja šī stāsta patiesumu. Sākumā mēs tam negribējām ticēt – kaut kas tāds ir reizē milzīgs un šaušalīgs, visās šo vārdu nozīmēs. Mūsu pašu trešās partijas izmeklēšana apstiprināja, ka tas, kas tika aprakstīts, patiešām notika un bija nepieciešams nodot vēstījumu Koka Kopējiem, ka šeit patiešām bija Problēma un to vajadzēja risināt nekavējoties. Koks un Koka Kopēji nespēj redzēt to, ka nav tiešā veidā piestiprināts pie Koka, darot tādas struktūras kā „Alternate” mirušais Visums grūti pamanāmas, kā vien caur to efektiem uz dzīvajiem Visumiem. „Aletarnate” piramīdas struktūras augstākie nekad tieši neieiet Upur-visumā. Viņu mirušā Visuma fraktāļa struktūra izmanto atsevišķos nodalījumos sadalītu piramīdas struktūru, fokusējot vairāk un vairāk labumu, spēku un privilēģiju augšgalā (kopā ar vislabākajiem resursiem un baudām) uz neskaitāmo vasaļu rēķina. Visi pārsūtījumi un darījumi notiek tādā veidā, ka tas, kam ir spēks, uzvar pārējos augļotāju sistēmā, kas atbalsta eliti, koncentrējot „visas labās lietas” augšgalā. Katra fraktāliskā atkārtošanās ir tāda pati – saujiņa elites valda pār neskaitāmiem kalpiem un vergiem, daudzi no kuriem vēlas nokļūt augstāk. Bieži vien zemākie zin tikai tik daudz, cik viņu pārvaldītāji grib, lai tie zinātu, un pārvaldītāji paši zin tikai tik daudz, cik viņu pārvaldītāji grib, lai viņi zin, un tikai tie, kas ir pašā „Alternate” augšā, zin pilno stāstu. Mūsu pašu Visums satur neskaitāmas šādas struktūras, ko ieviesuši „Alternate”, lai būtu vieglāk pārņemt mūsu Visumu, lietojot savus vasaļus, kas ir zemāki par viņiem, taču augstāki par jebko no šī Visuma, mēģinājumā pārspēkot jebkādu iekšējo pretošanos. Kopš Koka Kopēji ir atklājuši „Alternate” un vīrusu, „Alternate” un viņu mirušā Visuma enerģijas avots ir nogriezts, kas nozīmē, ka viņu dienas ir skaitītas. Bet tās joprojām ir ārkārtīgi spēcīgas būtnes ar lielu skaitu spēcīgu vasaļu. Viņiem visiem ir uzskats, ka, ja nevar būt tā, kā viņi vēlas, tad labāk, lai nevienam nekā nav, tāpēc, kamēr pēdējais „Alternate” nav neitralizēts, tādā vai citādā veidā, viņi turpinās būt bīstami un spējīgi izraisīt lielas ciešanas. Ja/kad mēs gūsim panākumus šī Visuma un planētas Zeme atbrīvošanā, tiem, kas iesaistīti atbrīvošanas procesā, vēl kādu laiku vajadzēs būt sardzē, lai novērstu soda triecienus no jebkādām odzes daļām, kas joprojām spējīgas iekost."
(Tanaath) |
|