|
Jul. 30th, 2021|11:53 am |
Man nepatīk pārspīlēts pozitīvisms, jo tādi cilvēki nav tādi, kā izliekas, bet, ja tev nav pieredzes - viņu negatīvisms tevi pārsteigs negaidīti. Viņi seko kaut kādai pozitīvisma ideoloģijai, bet tas nenāk no sirds, bet no prāta. Viņu sirds jūt ko citu, tas izpaužas darbībā un attieksmē. Man ir svarīgi, ko tu jūti nevis, ko tu runā.
Kad es satieku kādu pārpozitīvu hipiju vai ko, es jau uzreiz izjūtu piesardzību un cenšos saprast, ko viņš patiesībā jūt, neņemot vērā viņa vārdus. Viens no iemesliem, kāpēc kāds izvēlas šādu "pozitīvisma ideoloģiju", varētu būt tāds, ka viņš nav pietiekami introspektīvs un nespēj atzīties pats sev savās patiesajās sajūtās, tipa: "es jau nevaru būt tik slikts, es nevaru izjust dusmas etc.", pašnovērošana ir nobriedušas dvēseles stāvoklis. Attiecīgs rezumējums: pozitīvisma ideologi nav vecas dvēseles, viņi ir jaunības dvēseles, new age pa lielam sastāv no jaunības dvēselēm. Viņi, redzot vecās dvēseles (piemēram, Agnesi Bērziņu!), un redzot, ka tās ne vienmēr ir superpozitīvas, veic secinājumu, ka tās ir zemāk attīstītas par viņām. Pozitīvisms taču ir attīstības pazīme. Well, nē. Godīgums un pašnovērošana ir attīstības (vecas dvēseles) pazīme. |
|