Sākās, trakie sapņi ir back.

es šorīt pamodos atkal tai ļoti jocīgajā veidā, kad tevi it kā ta ka izrauj kaut kāds ārējs spēks no ļoti dziļa (zem)apziņas līmeņa. Sajūtas varētu būt anologas kā tad, kad tevi kāds izvelk no ūdens, kad jau esi par dziļu aizgājis...

Anyways, mazliet par to būtiskāk man liekas tas, ko man šī pamošanās atņēma. Sen nebija bijis tik skaists sapnis ar karstiem skūpstiem, tuvību, mīlestības/kopības sajūtu. Ij nevēlos iedziļināties personāžā vai fona notikumos. Ahh.. tie izmisušie skūpsti, kā filmās. [pusi dienas dzīvoju sapņa sajūtās]

I want it, I need it.

Iešu ka es gulēt, varbūt mani atkal kāds mīlēs.