Vakar tomēr aizgāju uz draugiem.lv dzimšanas dienas ballīt. (grūti man vīrietim nē teikt :D) Pasākums interesants, priekš manis pirmais tāda veida un pieredze laba. Personiskā atskaitīte, then...
Viss notikās B Bārā, kurš, kā izrādās, pilnā nosaukumā saucās balzāma bārs, un atrodas doma laukumā 2.
Bārs nemaz nav dārgs iestādījums. Oficiālajā mājas lapā nemaz nav neliels izcenojums parādīts, kurā nemaz viens kokteilis ar atlaidēm nemaksā padsmit latus.
Ieradāmies pa smalko, ar vismaz 30 min nokavēšanos, bet tā kā neviens normāls cilvēks nesāk pasākumu tad, kad ielūgumā rakstīts, viss bija baigi labi. Sarkanais paklājs izritināts, būdīgi apsargi arī ir, bet Vecrīgas bruģi rotā dīvāniņi. Pieejas mūs sagaida meitene ar kokteilīšiem kaut kādā dīvainā izskatā un saturā. Bet bija tie gardie ķirši, kuri man garšo, bet vīrietim liekas, ka ir mākslīgi un plasmasīgi. Bars ar daudz svešiem cilvēkiem, sēdējām savā nodabā.
Tad jau arī viss sākās, divi vakara vadītāji bija. Liene Šomase un kaut kāds vīrietis, kuru nekad neesmu redzējusi un par kuru neko nezinu. Pastāstīja kas un kā, ko varam darīt. BlackJack varot spēlēt (Vīrietis visu pakāsa, haha), pie fotogrāfa uz sarkano paklāju sabildēties (jā, uz), pie cigāru meistara par smēķiem paklačot, pie karikatūrista ļaut sevi kariķēt (to es izmantoju, mhm ^_^), tad tur vēl kaut kāda izsole notikās.
Šomase dziedāja, tad vēl bija kaut kāda grupa, kas spēlēja, kaut kādi ārzemnieki un deju trupa Aggresive dancāja.
Mūs baroja visādām delikatesēm, lašiem, garnelē un feinajiem sieriem, vēlāk atnesa augļu plati un es uzklupu melonēm un melnajiem ķiršiem. Jautri bija, jo es atkal notizlojos - man paslīdēja roka un nelielu daļu no saviem grieķu salātiem nogādāju uz grīdas.
Bārmeņi darbojās tā kā tāda fabrika. Nepārtraukti ģenerēja jaunus kokteiļus. Es lielāko daļu vakara pavadīju ar mojito, kurš tajā vakarā saucās "Krāmu tirgus zip.lv" vai kaut kā tmldz. Vīrietim mans padzēriens nepatika, pats viņš dzēra kaut kādu sarkanīgu kaut ko, nezinu kas tas bija.
/nē, es nemaz nesareibos, nē, es nemaz neaicināju Vīrieti precēties, kad mēs gājām mājās un es atklāju, ka viena ēka uz Brīvības ielas ir dzimtsarakstu nodaļa.../
Samērā apkaunojoši, vēlreiz, bija tas, ka kaut kāds darba biedrs painteresējās vai es esmu tā meitene, kuras MAMMA ZVANĪJA šiem un vai es noliku eksāmenu.
Šomase mūs nosauca par kaut kādo to pāri, jo mēs sēdējā tur, kur tipa viesiem apsveikumi portālam jāraksta. Nu, labi, whatever, es arī uzrakstīju kaut kādu mazo bērnu murdziņu.
MR. Fotogrāfs ar kaut kādu Canon (laikam 5D, jo neizskatījās ne pēc 400D, ne 20D, kurus vizuāli es atpazītu 100%) mūs bildēja, es kautrējos.
Būtībā, o.k. Sarkanais paklājs, mojito pa brīvu and everything. Ja tik man cilvēki patiktu vairāk.
Viss notikās B Bārā, kurš, kā izrādās, pilnā nosaukumā saucās balzāma bārs, un atrodas doma laukumā 2.
Bārs nemaz nav dārgs iestādījums. Oficiālajā mājas lapā nemaz nav neliels izcenojums parādīts, kurā nemaz viens kokteilis ar atlaidēm nemaksā padsmit latus.
Ieradāmies pa smalko, ar vismaz 30 min nokavēšanos, bet tā kā neviens normāls cilvēks nesāk pasākumu tad, kad ielūgumā rakstīts, viss bija baigi labi. Sarkanais paklājs izritināts, būdīgi apsargi arī ir, bet Vecrīgas bruģi rotā dīvāniņi. Pieejas mūs sagaida meitene ar kokteilīšiem kaut kādā dīvainā izskatā un saturā. Bet bija tie gardie ķirši, kuri man garšo, bet vīrietim liekas, ka ir mākslīgi un plasmasīgi. Bars ar daudz svešiem cilvēkiem, sēdējām savā nodabā.
Tad jau arī viss sākās, divi vakara vadītāji bija. Liene Šomase un kaut kāds vīrietis, kuru nekad neesmu redzējusi un par kuru neko nezinu. Pastāstīja kas un kā, ko varam darīt. BlackJack varot spēlēt (Vīrietis visu pakāsa, haha), pie fotogrāfa uz sarkano paklāju sabildēties (jā, uz), pie cigāru meistara par smēķiem paklačot, pie karikatūrista ļaut sevi kariķēt (to es izmantoju, mhm ^_^), tad tur vēl kaut kāda izsole notikās.
Šomase dziedāja, tad vēl bija kaut kāda grupa, kas spēlēja, kaut kādi ārzemnieki un deju trupa Aggresive dancāja.
Mūs baroja visādām delikatesēm, lašiem, garnelē un feinajiem sieriem, vēlāk atnesa augļu plati un es uzklupu melonēm un melnajiem ķiršiem. Jautri bija, jo es atkal notizlojos - man paslīdēja roka un nelielu daļu no saviem grieķu salātiem nogādāju uz grīdas.
Bārmeņi darbojās tā kā tāda fabrika. Nepārtraukti ģenerēja jaunus kokteiļus. Es lielāko daļu vakara pavadīju ar mojito, kurš tajā vakarā saucās "Krāmu tirgus zip.lv" vai kaut kā tmldz. Vīrietim mans padzēriens nepatika, pats viņš dzēra kaut kādu sarkanīgu kaut ko, nezinu kas tas bija.
/nē, es nemaz nesareibos, nē, es nemaz neaicināju Vīrieti precēties, kad mēs gājām mājās un es atklāju, ka viena ēka uz Brīvības ielas ir dzimtsarakstu nodaļa.../
Samērā apkaunojoši, vēlreiz, bija tas, ka kaut kāds darba biedrs painteresējās vai es esmu tā meitene, kuras MAMMA ZVANĪJA šiem un vai es noliku eksāmenu.
Šomase mūs nosauca par kaut kādo to pāri, jo mēs sēdējā tur, kur tipa viesiem apsveikumi portālam jāraksta. Nu, labi, whatever, es arī uzrakstīju kaut kādu mazo bērnu murdziņu.
MR. Fotogrāfs ar kaut kādu Canon (laikam 5D, jo neizskatījās ne pēc 400D, ne 20D, kurus vizuāli es atpazītu 100%) mūs bildēja, es kautrējos.
Būtībā, o.k. Sarkanais paklājs, mojito pa brīvu and everything. Ja tik man cilvēki patiktu vairāk.
Current Mood: 
awake
awakeCurrent Music: Freddie Mercury - Livin' On My Own
Leave a comment