| Debesis |
[Jan. 29th, 2005|09:09 pm] |
|
Shovakar zvaigznes ir tik spozjas, ka taa vai gribaas skatiities tajaas. Barucot no Langstinjiem uz Rigu ar draugu apstajaamies stavlaukumaa ieelpot svaigu dumu un vienkarshi paskatiities zvaigznees. Tas bija tik forshi. Visapkaart viens vienigs klusums, mezjsh un zvaigznes. Taadas sajuuta, ka pasniegties ar roku un te jau vinjas ir taads plashums, kursh ir tik milziigs, bet mees esam taadas niecibas, kuras veido tik daudz problemas sev apkaart un nemaakam dziivot harmonijaa ar dabu. Ja paskataas uz zvaigzneem, tur ir taads miers un tai pashaa laikaa taads varens speeks. Zik maz cilveekam vajag, lai vinjsh uz mirkli speetu guut tik daudz speeka. Viens skats debesiis un tev jau ir tik pilna sirds. |
|
|
