Domājam!

Arī braucot pa bedrainu ceļu domājam - varbūt...
Un ja arī nogriezāmies pa gludi asfaltēto ceļu, domājam, varbūt vajadzēja tomēr...

Nonākot bedrainā ceļa galā, ir skaidrs, ka notika tā, kā jānotiek :)
To es tikko sapratu! Paldies! :)

Viss vienmēr beidzas labi! Ja kaut kas nav labi, tad tas vienkārši nav beidzies! :)
I.

(Reply to this) (Thread)

Bet vai tad pasaules lielākie meli nav tie, ka mēs, mūsu izvēle, domas un rīcība kaut kādā brīdī vairs nespēj ietekmēt turpmāko notikumu gaitu? Vai tad "Liktenis" kaut kādā mērā nav ļaušanās notikumiem un atteikšanās to ietekmēt?

Man vienmēr ir licies, ka visu, kas ar mums notiek kaut kādā mērā esam veidojuši mēs paši...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā jau arī ir!
Veidojam tajā brīdī, kad izdaram izvēli krustcelēs. Pēc tam vienkārši nav jēgas domāt, kas būtu, ja būtu... jo būtu citādāk :) un tagad ir jābūt tā kā ir

aptuveni tā :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikai žēl, ka šiem ceļiem un krustcelēm nav kartes... Vismaz tādas, kurā viss skaidri uzzīmēts un uzraktīts...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:))
Šķiet, ka kartes zīmēšana ir Tavās rokās. Kaut kādi mērķi jau ir, vēlmes un arī sirds kaut ko saka. Un tad nu arī tajā miglā var kaut kādā formā, bet vajadzētu varēt noteikt kurš ceļš vedīs uz Tevis vēlēto nākotni.
Ja nav plāna, vēlmju utml, tad ir vienalga pa kādu ceļu brauc, lai gan pēc tam čīkst, ka sāni sāp un galva arī no kratīšanās :)))

Hmm.... teorija ir ok.. prakse... :( ;)

(Reply to this) (Parent)