|
[09 Nov 2004|08:11am] |
Rudens lēnām iet uz otru pusi, lapu vairs nav, bet ir tumšie vakari, kas apņem tavu sirdi jau ap pulkstens 17.00... Pavisam labi būs tad, kad celsies ar tumsu un atgriezīsies ar tumsu, sajusties kā vampīram, kuram dienas gaismu redzēt būtu nāvējoši... Zinu, ka daudziem tieši nepatīk šī tumsa, bet mani tā iedvesmo...
Un migla...
|
|
| amens ar manu vārdu-uzvārdu... |
[09 Nov 2004|08:17am] |
Es beidzot atradu akmeni, kas man patīk... Tik lielu, lai varu uzrakstīt savu vārdu uzvārdu, pēc krāsas šķiet pelēks... forma elastīga, teiktu pat pavedinoša mazliet... mazliet pūkains un mazliet mīļš... Tas būs vēsturisks akmens, jo viņu nesīšu uz augstskolu... :) intresantas prasības skolai :D...
Jautri būtu atnest patiešām senu akmeni, manu bērnības akmeni, nez vai tas vēl kaut kur ir... Mazai esot, es ar savas Omas suni dārzā rakām bedres... gribējās būt par arheoloģi... izraku diezgan lielu akmeni, apzīmēju šamo ar lilā pumpiņām un noliku uz plauktiņa, kas virs gultas.... Manai māmiņai to ieraugot, bez maz trieka, jo viņa jau vairāk uztraucās pa drošību - traka, kas traka, virs galvas sev tādu akmeni uztutēt, a ja nu uzkrīt virsū?... Es kaut kā par to nedomāju, akmens bija svēts, es to biju izrakusi pati /suni neskaitīsim... ;)/....
|
|