Dzert ir nenormāli kruta!!!

no sarunām ar ChatGPT: 

Folklorā un fantāzijā: saules gaisma, miets caur sirdi, nocirsta galva vai svētīti priekšmeti. Atkarīgs no konkrētā stāsta pasaules noteikumiem.  

Parasti der jebkurš ass koka miets, bet dažās tradīcijās īpaši min pīlādzi, vilkābeli vai apsi. Fantāzijā noteikumi bieži atšķiras — drošākais ir sekot konkrētā stāsta kanonam.

centos noskaidrot, kā vispār manu iecienīto dziemu "wild ones" var nospēlēt uz ģitāras

kādiem trīs akordiem, pārējos es ne pārāk

atradu izcilu bernarda batlera kospleijeri

nebrīnos, ka viņai sociālajos tīklos nav daudz kaveru

tehniski

no vienas puses, it kā viss saprotams, kurās sfērās darbojamies

no otras, vispār nezinu nevienu, kas tā prot braukāt pa stīgām

gribas iemācīties tāpat

par publisko tēmu ikskoms + mass effect:

no mass effect tur ir pirmās divas minūtes

toties tādas, ka profesionāli nesagatavotus cilvēkus aizraidīs reanimācijā uzreiz

pēc tam vairs nebūs

taču bija brīnišķīgi, asaras acīs, lamuvārdi noutpadā

par ikskomu

man tas mazliet vairāk pēc izjūtām atgādina nevis x-com klasiku, bet čimeru (kuru es ar visu sirdi arī ļoti mīlu)

te, protams, nedaudz atbalsta abpusēju aplikšanu ar overvatča konusiem, taču bez īpaša fanātisma

tādēļ tāda proaktīvisma iedvesmota geimpleja, kā jagged aliance:wildfire (labākā TBS pasaulē, ja kas) nav

toties violeto diskursu akvadiskotēkas, kā gears tactics, arī nē

pretinieki pārvietojas samērā atjautīgi

trīs desantnieki izsēžas, tu ar visiem saviem čuvakiem uz overvača aizver vienu galveno koridoru

taču viņi kruta sadalās, lūk, viens tur koridorā iekļūst un uzreiz izmanto bezmaksas teleportu atpakaļ debesīs, toties otrs lien caur konteinera jumtu, trešais vispār aiziet no sētas otras puses

sēdi un rādi ienaidniekiem labās rokas īkšķi, tā arī vajag, mums galīgi nav garlaicīgi

tagad par draņķīgo

pirmkārt - varoņa kastumizācija labākajās andromēdas tradīcijās

centos komponēt meiču, kas ir krokodils, nevis floridas aligators

lai ko nedarītu, sanāk floridas aligators 

es tiešām ļoti centos

tas jau ir uz postironijas robežas

nu, un kamera ar tendenci līst sienā, kad tai pietuvojies

būtībā dzīves sīkumi, kam negadās

tutoriālis izsmeļošs (pat pārāk). dialogi ļoti labi uzrakstīti. sadarbības mehānikas interesantas, pat kaut kur aizraujošākas, kā čimerā / nav tāda horrora, kā otrajā ikskomā, tas arī vietām mēdz būt pozitīvi (a vietām nē).

gada spēle, čuvaki, tiem, kam pohuj uz gta 6 haipu vai pragmatas jauno skinu