slima kaķa murgi - neatzīstu, ka mani jāārstē

May. 9th, 2007 10:33 am neatzīstu, ka mani jāārstē

Nu jau kā parīs dienas nedomāju kam es īsti esmu. Jēga vairs nav pakārta kaklā kā smags akmens. Un ir dīvaini labi.
visu laiku esmu centusies dzīvot brīvībā.un uzskatījusi, ka man tā ir, bet tagad. Uzelpa. miers (tas ko visu laiku meklēju) un ne no ša ne no tā.
pēdējo nedēļu pasmaidīju veselas neskaitāmas reizes :) un pilbīgi bez iemesla - viena pati. sākumā tas šķita dīvaini, bet nu jau sāku pierast (vēl tikai citiem jādod iespēja)
milzīgs slinkošanas periods, kaut gan pašlaik tam nebūtu piemērots laiks. taču kaut kā jau izgrozos - peldu cauri. bez liekām galvassāpēm (ja vien neiet runas par otrā rīta galvassāpēm :D)

1 comment - Leave a comment

Comments:

From:	way
Date:	May 9th, 2007 - 12:23 pm

.

(Link)

jap, esmu ari taadaa pat stavoklii, bet nu jau ilgu laiku, vairakus menesus laikam. tada iekseeja miera sajuuta, nekadas steigas, nekadu lielo stresu. leni sliidu pa ielam un priecajos cik viss ir forši. gribas radoši izpausties, nepatiik rutiinas darbs. kad jastrada darbs, kas ir jau apnicis, nedaudz peispiezoties protams to var izdarit. bet ja aizraujas un iegrimst tada darba kuru it ka iekseji jutu ka nevajadzetu dariit, jo tas nav mana laika veerts, tad saku justies nelaagi, tads nepamatots uztraukums un neapmierinatiba. un kaut kaa saak likties ka sis stavoklis ir izteikts tad, kad daru TIKAI to kas man patiesaam patiik.

(Reply)