| May. 9th, 2007 10:33 am neatzīstu, ka mani jāārstē Nu jau kā parīs dienas nedomāju kam es īsti esmu. Jēga vairs nav pakārta kaklā kā smags akmens. Un ir dīvaini labi.
visu laiku esmu centusies dzīvot brīvībā.un uzskatījusi, ka man tā ir, bet tagad. Uzelpa. miers (tas ko visu laiku meklēju) un ne no ša ne no tā.
pēdējo nedēļu pasmaidīju veselas neskaitāmas reizes :) un pilbīgi bez iemesla - viena pati. sākumā tas šķita dīvaini, bet nu jau sāku pierast (vēl tikai citiem jādod iespēja)
milzīgs slinkošanas periods, kaut gan pašlaik tam nebūtu piemērots laiks. taču kaut kā jau izgrozos - peldu cauri. bez liekām galvassāpēm (ja vien neiet runas par otrā rīta galvassāpēm :D) 1 comment - Leave a comment |
