nesaprotu kas notiks tālāk. bet par to jau nevajag lieki satraukties. pagaidām tas mani neapgrūtina un nenospiež. kad paliks smagi atteikšos. nebūs ne pirmais, ne pēdējais. var jau nedaudz paniekoties. :)
bet tik un tā bija diezgan jocīgi, tas ka tā.. vienā mirklī cilvēks uz tevis bezmaz vai kliedz, aizsvilies. un ienīst, saka ka negrib vairs redzēt. un otrā brīdi jau atkal grib un viss ir kārtībā un nekas vairs nesāp. un tam sekoja apskāviens.
kas būs tālāk? nezinu, dzīvosim - redzēsim!