|
[02 Jun 2013|04:24pm] |
Biju pilnīgi pārliecināta, ka brīvdienas esmu paņēmusi vien pāris dienas. Vakarnakt sapratu, ka nu jau nedēļa. Rīt ar steigu jābrauc mājās.
Brīvdienas jau, protams, bij' neizsakāmi foršas. Aizvien ir, bet ļoti labi var just, ka svētdiena.
/ apēsta grēka maize
// somā tusē no pieturas jumtiņa noceltais silikona pimpis
/// beidzot līdz manīm atnākusi bonsai grāmata. Un podiņš.
//// vakar visu dienu ar mincīša mammu dzērām alu.
///// visa tāda laimība un miers. Tik internetam tomēr naudas nepietika. Par to tā biš' skumji.
////// Ā, un trolejbusā redzēju meiteni, kura man bija tik neizsakāmi līdzīga, ka samulsu.
Tagad gaidu zupu un tad uz jelgavu. Visa kā tik daudz bijis, ka gribas mājās. Tikai ne tādās kādas viņas tagad.
|
|
|
[02 Jun 2013|05:43pm] |
UPD: man uzdāvināja akmens piestu. Tagad varēsim pa dzīvi staipīties ar 2 aprikožu kokiem un piestu.
Un par internetu ar' mēnesi nebūs jādomā, jo sarunāju ar mincīša māšeli, ka patulkošu viņai tekstus skolai. Tā, ka win win.
Sēžu pilnu puncīti un gaidu zvanu.
|
|