Es piesargos padarīt cilvēci atbildīgu par tās garīgajām kaitēm. Taču es izjūtu sašutumu un riebumu, tiklīdz ienāku jaunajos laikos, mūsu laikā. Mūsu laiks taču ir zinību laiks…Tas, kas agrāk bija vienkārši slimīgs, tagad kļuvis nepieklājīgs – tagad ir nepieklājīgi būt par kristieti. Lūk, te arī sākas mans riebums. Es palūkojos apkārt: ne vārda vairs nav palicis pāri no tā, kas kādreiz saucās par „patiesību”, mēs vairs nevaram paciest, ka priesteris pat tikai izrunā vārdu „patiesība”. Pat ar vispieticīgāko pretenziju un taisnīgumu šodien būtu jāzin, ka katrs teologa, priestera, pāvesta bilstais teikums ir ne vien maldi, bet meli, - ka viņiem vairs nav brīv melot aiz „nevainības”, aiz „nezināšanas”. Arī priesteris tikpat labi kā jebkurš cits zina, ka nav vairs nekāda „Dieva”, nekādu „grēcinieku”, ka „brīvā griba”, „tikumiskā pasaules kārtība” ir meli: gara nopietnība, sevis pārvarēšana nevienam vairs neļauj neko nezināt par to…
© F.V.Nīcše
Current Music: |
El sol de la noche - Salsa Celtica |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}