aiz loga vēl aizmigusī rīga.

« previous entry | next entry »
Apr. 13th, 2009 | 09:26 am

tā graujošā bezsvara sajūta guļot viņam blakus,kā laiva, peldoša pa straumej dziļos un tumšos bezsamaņas ūdeņos. viņa rokās, apvijušās apkārt manām krūtīm, viņa elpa, sildoša manu skaustu...
ienākošie signāli vēl nespēj sasniegt manas smadzenes.nejauši pieskārieni,nejauši glāsti,ķermeņi paši apvijas viens ap otru,rokas pašas atrod pareizos pieejas ceļus,pirksti paši atrod, kur ieslīdēt,ko noglāstīt,lūpas,ko noskūpstīt...
smadzenes ieslēdzas vien brīdī pirms rītausmas,kad viņa piebriedušais loceklis pats atrod sev mājas dziļi dziļi manī.
lēnais un pulsējošais ritms,kas mērķtiecīgi pārņem mūz abus un nes atpakaļ uz totālas apziņas stāvokli.
mani krūtsgali,saspiesti starp viņa pirkstiem,kājas apvijušas ap viņa gurniem.
Džejs viegli notrīs baudā.man šķiet,ka lēnām mirstu ikviena TĀDA mirkļa dēļ.
puspieci no rīta.
aiz loga vēl aizmigusī rīga.

gribu ar viņu pavadīt ikvienu savas dzīves dienu.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {0}