- 22.5.10 01:02
Pirmo reizi es pamanīju, kā tavas domas kliedz tik apjukušas, skrien kā apmaldījušās, šaubās, uz vietas grozās.
Redzēju tevi sapnī. Tik daudz tevis vienā sapnī.
Kā tu varēji aiziet brīdī, kad mani pirksti tikko kā bija satvēruši tavu noliekto galvu?
Kad es pieveru plakstus un atklāju tevi kā ainavu, tā ir vienīgi bāka ar izdzisušu gaismu. Bezgala maz no tevis ir palicis pāri pasaules satraukumā. Reizēm tu iejaucies nakts izbailēs un varbūt pat domās lūkojies uz mani skumji.
Tavs smaids tik tikko atplaukst manās domās. Tu nekad vairs nenāksi laukā no pagātnes portretiem, kuros es vēlos iegrimt kā miglas segā.
Tu varēsi pieskarties tīrajai esamībai.
Es pazīstu ceļus, pa kuriem tu nestaigāsi. Es pazīstu asaras, kuras tu neraudāsi, un atmiņas, kuras tu neatcerēsies.
Iztēlojos, ka tu varētu atnākt ar putekļainu mēteli un atmiņā atausušā tēla maigajām acīm. Un pieskarties maniem matiem, pieskarties tik dzīvi un īsti, un sagumt uz maniem pleciem. Varbūt tu varētu mani izglābt tā, kā gaismas stars izglābj no nakts bezdibeņa...tā, kā pieskāriens izglābj no vientulības un aizmirstības.
-
Klusumu moca: Indriķa Hronika ar dziesmu "Ai, brāli, līvu asins'
Status: skumja
-
Klusums liedz čukstus.