|
Janvāris 29., 2011
 | 16:06
jūtos kā augšāmcēlies. šoreiz viegli izspruku; vienīgais, kas bija, bija ļoti sistemātiska segas kārtošana pussapņos un, tuvāk rīta pusei, cenšanās iegalvot somam, ka esmu pārgulējis ar vienu mūsu kursabiedreni, kas tiešām ir noticis, tikai padsmit sapņus iepriekš, pirms mēneša varbūt.
Mūzika: deltron 3030 - 3030
|
Janvāris 28., 2011
| 23:48
vēl pēdējā lieta, un tad es aizplanēju:
Exoticā, kad dejoja Kristīna skolnieces formā, skanēja ļoti forša dziesma, 'everybody knows', no Leonarda Koena, ko es pārsteidzošā kārtā spēju pateikt. nekad neesmu klausījies viņu, bet līdzīgi bija arī ar Dilanu, kad nevarēju iebraukt, kas tur tik kruts viņā. bet viss mainās.
|
| 23:24
un es tik daudz laika patiesībā veltīju tam, lai uztaisītu tā āksta screenšotu (viens jau bija pirms tam uztaisīts, kā jau redzams, ziemassvētkos, hehe!), nohost'otu internetos, un vēl uzrakstītu to. un uzrakstītu šo.
un es tūlīt izbeigšu.
un pēdējais, kas būtu bijis labāk iepriekšējā postā, varbūt kādam ir iesakāms labāks/citādāks internetradio, kur 'we're sorry 'bout this but we still want to keep the site free' tiktu panākts labākos veidos? kaut gan citur jau drošvien reklāmas lec virsū kā maitu lijas beigtam oposumam. nezinu, vai tas vispār ir iespējams; vai abas šīs radības vispār dzīvo vienā klimatā.
Mūzika: nick cave & the bad seeds - midnight man
|
| 23:17
vēl manu vakaru čakarē uzticamais internetradio jango.com rekomendējot paklausīties šos te dziedoņus ( neskaties: )
Mūzika: nine inch nails - echolex
|
 | 23:04
tikai gribēju piebilst, ka Exoticā nebija nekā šausminoša apakšslāņos, kā varētu noprast no iepriekš uzrakstītā. tur bija pat ļoti cilvēcīgas un sapratni izraisošas plūsmas. tas noteikti nav pats pats labākais piemērs, bet man reti sanāk kā piemēru ņemt to, ko esmu redzējis senāk.
|
| 22:41
man ir drudžainu nakts murgu priekšnojauta. šajā stāvoklī murgi pieņem tādas formas, kas regulārā sapnī nav pilnīgi nekas, taču tagad tiem ir potenciāls kļūt par pašu šausmīgāko. nav jau nekas pārsteidzošs - pāri 38*C.
pēdējā reize, ko atceros, bija diezgan agrā bērnībā, kad man rādījās rūķīši hot tub'ā, visur bija garaiņi, tā laikam bija to pašu rūķīšu zeme. visas krāsas bija balināti zaļos un zilos toņos, bet zaļie toņi dominēja. viens no viņiem, vai arī trīs, pienāca man klāt un tālāk vairs nebija. tas tomēr nebija tik ļoti šausminoši, bet tur bija vairāk gluma, gļotaina pieskaņa, ložņājoša apakšējos slāņos (kaut kas līdzīgs Egojana 'Exotica' striptīzklubam, tikai toņos, kā jau rakstīju, gaišāki, balināti), tā it kā tā pasaule būtu tikai aizsegs kautkam šausminošam.
tagad esmu pārbaudījis uz sevi un nevienā citā neklausīšos, ka alko varētu kaut nedaudz palīdzēt vieglas saslimšanas gadījumā. tas arī nav nekas jauns, bet mani iepriecina tas process, kad mācos tikai un vienīgi no savas pieredzes. nākamais solis būtu nemeklēt internetā, kā uzvārīt olas.
es negribu iet gulēt. varētu palikt nomodā vismaz tik ilgi, cik aizņems šī žurnāla izskata pārtaisīšana. man pašam patīk, bet burti tādi pārāk mazi.
Mūzika: soundgarden - rusty cage
|
Janvāris 27., 2011
| 00:35
Vernera Hercoga daudzu filmu regulārā operatora Peter Zeitlinger mājas lapa. otrkārt, 'My Son, My Son..' ir ļoti varena Hercoga filma. treškārt, Hercoga kundze, [southpark tonī] nice!
|
Janvāris 26., 2011
| 17:39
vēl man žēl, ka mani ļoti agrā bērnībā neveda uz/nerādīja visādas vecās, klasiskās filmas, kuras es tāpat nebūtu sapratis, taču es tiktu neapzināti apburts līdz apzinīgajam vecumam, kad atkal redzētu Bogartu vai Kegniju, vai kādu nepopulārāku purnu, un apjaustu savu vēlmi būt tajā industrijā tieši dēļ tās neaprakstāmās, bērnībā izjustās burvības. bet nu tas tomēr ir baigi nodrāzts stāsts, pirmie soļi kino.
manā gadījumā tos gadus ekrānu aizpildīja Digimoni, Nebeidzamais Stāsts, Ну погоди!, Leslijs Nīlsens un Citais Rieksts (pēdējie trīs noteikti nav domāti kā slikta ietekme). kokteilis bez jokiem. ā, un tad vēl diezgan augsta līmeņa, kvalitātes Platinum kanāli, noteikti ne tie, kas pa tv3/lnt gāja, kurus kopā ar klasesbiedriem skatījāmies pēc skolas un tad gājām spēlēt Quake 3 (ko jau laikam esmu rakstījis). pirmās saucamās vērtīgās filmas, cik atceros, bija Linčš un tad Kopolas 'apocalypse now'.
domājot par šo visu es sevi nedaudz iztēlojos kā džimu keriju no cable guy, kas man liek vēl spilgtāk sevi tā iztēloties.
|
Janvāris 25., 2011
| 23:21
tualetē atcerējos (es tur bieži vien šo to atceros, tīri profilaksei būtu vēl biežāk jāiegriežas) vienu vakaru tallinā, kad gulēju savā istabā uz matrača un centos izveidot tādu nelielu mentālu savas dzīves retrospekciju. vislabāk vadlīnijas deva tieši skološanās, pa klasēm. es tā pakāpeniski pa līmenim uz leju - 1. kurss, 12. klase, 11. utt. neatceros, vai tad arī, bet šodien konstatēju, ka lielu daļu savas bērnības neizmantoju tā kā vajadzētu. ne jau tā, ka izdarīju nepareizos gājienus, bet nepiedodami bieži neizdarīju neko. nē nu ok, tas jau man vienmēr bijis plusmīnus skaidrs. nekas jau vairāk nav kā vienīgi nedaudz žēl.
tad bieži domāju, cik daudziem cilvēkiem, ko šobrīd pazīstu, bija kaut nedaudz līdzīga bērnība kā Klārka filmā 'Kids'. nujai. ne īsti vairs bērnība, bet tīņu gadi. bet tas arī - kā kurš klasificē. un 'kaut nedaudz' arī neder - kkas jau ir pieredzēts.
un kas vēl - baigi velk uzraut vecos pirmās personas šūterus. piemēram blood 2. vot, kur tā bērnība palika!
Mūzika: smashing pumpkins - cherub rock
|
Janvāris 23., 2011
| 01:05
šonakt negulēšu, montēju prusaku-pedolāču-ero-sado-mazo mūzikas klipu.
un bļeģ nevaru objektīvi salikt kopā mazā puikas ainu - gribu pusi laika izmantot savā mīļākās, zarnu, ainas perfektai salikšanai! nebija gudri mani te atstāt uz nakti!
|
Janvāris 12., 2011
| 14:06
vakar, sakarā ar sapņiem, aizmirsu pierakstīt, ka tallinā šobrīd pa visiem stūriem izlīmēti plakāti ar lieliem burtiem IRL. izskatās, ka politiskā partija.
|
Janvāris 11., 2011
| 17:10
es ar' daudz sapņoju pēdējā laikā. mazs izrāvums.
ir paredzams ļoti intīms kontakts ar kādu meiteni. atceros, ka, ļoti labi, man taču bija prezervatīvs, ko pirms kāda laika nozagu savam dzīvokļabiedram. vienīgais, kas uztrauc, ka tik nav par lielu. nu, gumija, kritīs nost un tā. par savām šaubām paziņoju biedrenei, kura uzreiz prasa pēc paciņas. es iedodu un viņa uzreiz aizskrien aiz tuvākā stūra. pēc mirkļa meitene ir atpakaļ un paskumjais skatiens visu izsaka - tomēr ir par lielu, nekas nesanāks. un tad tas pats skatiens norāda uz to pašu stūri, aiz kura parādās wolkswagen vabolīte, kurai viss korpuss ir nosegts ar milzīgo, zilo gumiju, vietās pat nenostieptu. mans skatiens laikam nozīmē - nu labi gan, ka nesanāca.
|
Janvāris 9., 2011
| 21:43
pabeidzu rakstīt scenāriju, sačiņīju toņus un kontrastus dažās jaunāgada 'kailas dāmas vannā' u.c. bildēs; rodas tāda ilūzija, ka diena bijusi produktīva.
nu varu apbalvoties ar zaptsmaizēm+piens un vizuāli, estētiski kvalitatīvu kino - Korina jauno 'Trash Humpers'.
Mūzika: rod stewart - young turks
|
Janvāris 7., 2011
| 17:32
te pasen, laikam ap vasarpusi, kaifoju par vienu pašportretu, un uzdevu jautājumus, vai ir kāds jau tam tā nopietni pievērsies filmas formātā.
tad nu atradu no kultūras akadēmijas. izskatās režisoriem tas tāds kā obligātais uzdevums, ja? patīk vispār.
|
| 17:08
i'll just leave it here..
skatījos gandrīz vecus albumus un atradu šo no viena filmēšanas uzdevuma pagājušo gad. nav info, kurš kadrēja, laikam Alise. neizsakāmi kruta bilde
Mūzika: black francis - when they come to murder me
|
| 15:29
postmodern mix
cocktail of emptiness
deception of smell perception
tomēr pagrūti nopirkt sieru mikšļa sneku bez ņirgāšanās pēc media culture criticism sesijas.
ja man neviens neuzdāvinās tās ķīniešu baoding bumbiņas, pats centīšos sadabūt. tiešām, manā apzinīgajā vecumā nekas nekad nav bijis vajadzīgs, kā dāvana uz dzimšanas dienām, bet šito vajag gan. nav jau tā, ka man ir ļoti strespilna dzīve un tā - tās dienas jau bija šonedēļ, tika pārciestas - taču man vienmēr vajag kādu grabulīti, mazu sūdu, ko knibināt, virpelēt, čakarēt, bakstīt un spaidīt pirkstos, citādāk sāku plūkāt ādu ap nagiem. decembrī biju uztaisījis mazu spēļmantiņu, ko pats saucu par totēmu, jo iemiesoja dažas līdzības ar objektiem vienā ļoti pazīstamā filmā, bet, braucot autobusā uz Latviju, nozaudēju galveno rotējošo detaļu.
vēl man vienmēr gribas košļāt lietas, citādāk sāku kost lūpās, bet tas jau ir cits stāsts
|
Janvāris 3., 2011
| 00:02
un par internetiem turpinot - http://www.antisocial.lv
latviešu troļļošana, vai kas? pagaidām nekas revolucionārs, cerēju uz kādu double meaning un tā. ļoti aktīvs ir gangsteris vārdā dmitrijs purgalvis, vervē visus jaunpienācējus draugu lokā.
'Vecums informācija ir nepieciešama!' googletranslate teksts, kad mēģināju ievadīt 32. februāri kā dzimšanasdienu.
|
Janvāris 2., 2011
| 23:50
jau labu laiku tā kā cenšos saņemties la dolce vita'i*, bet internets svarīgāks - šobrīd spurdzu par Deivida Torna saucamo daiļradi. rekur puslīdz sakarīgs intervjū, par to, kas viņš par putnu.
tur tā obilgātā skatīšanās nosit iekārienu, par skaisto dzīvi, nu un 3h
*vienlaicīgi rakstīju un iedomājos - es to cenšanos saņemties par filmu vien vai mazliet plašāk?
Mūzika: queens of stone age - burn the witch
|
Decembris 30., 2010
| 03:15
nu jau gan, snieg kā pa jāņiem!
|
Decembris 28., 2010
| 23:09
nesaprotu kā pa šo laiku nav sākušas pietrūkt manas radiotehnikas 30nieces! tomēr uz svētkiem jāatpūtina ausis no laiptopa ķēmu skaņas.
|
|
|
|