![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man te ienācās viens jautājums par manis iepriekšējā rakstā pieminēto tēju. Tā kā atbilde sanāca gara, nolēmu to ielikt kā atsevišķu pukstienu.
Princips ir vienkāršs, saaukstēšanās sākuma stadijā strēbt pēc iespējas vairāk karsta šķidruma. Vēl labāk, ja tas pašam garšo. :]
Savu citron-ingver-ķērpju-medus tēju taisu pēc sajūtāmm un garšas. Uz 300 ml krūzi ņemu četras vidēji biezas ingvera šķēlītes, pusotru kārtīgu citronšķēli un islandes ķērpja zariņu (var aizvietot ar pelašķi). Apleju ar verdošu ūdeni, slēgtā traukā paturu kādas piecas minūtes, lai viss ievelkas, tad pielieku kārtīgu tējkaroti medus un dzeru iekšā. Ideāli, ja tajā laikā esi satinies siltā segā un sēdi gultā. Bet nu darbā šāda iespēja nebūs, zo...
Ingvers dod asumu, citrons skābumu, ķērpis rūgtumu un medus ar savu saldumu padara to visu izdzeramu, tāpēc jāseko savām garšas kārpiņām un kuņģa vēlmēm un jāņem tādos daudzumos, kā patīk.
Tā nu dienā es izdzeru vismaz trīs krūzes šādas karstas dziras.
Mans Onkulis rīkojas radikālāk un uzskata, ka šādas zāles ir efektīgākas: uz krūzi karsta piena viņš ņem tējkaroti sviesta, tējkaroti sodas, visu samaisa un dzer iekšā. Man liekas, ka medus tur arī figurēja, bet varu kļūdīties.
Mana vecmamma taisīja tēju no aveņkauliem (tā tautā sauc kaltētu aveņu zarus un stumbrus), pelašķiem, liepziediem un gaiļbikšiem, kam pielika medu klāt. Tēja sanāca skābena un tumši sarkana, vajadzēja ietīties segā un tad dzert. Es biju maza un nesapratu, kāpēc man vēl jāietinas, ja man jau tā ir karsti. Bet nu, ja vaig izsvīst, tad vaig.
Princips ir vienkāršs, saaukstēšanās sākuma stadijā strēbt pēc iespējas vairāk karsta šķidruma. Vēl labāk, ja tas pašam garšo. :]
Savu citron-ingver-ķērpju-medus tēju taisu pēc sajūtāmm un garšas. Uz 300 ml krūzi ņemu četras vidēji biezas ingvera šķēlītes, pusotru kārtīgu citronšķēli un islandes ķērpja zariņu (var aizvietot ar pelašķi). Apleju ar verdošu ūdeni, slēgtā traukā paturu kādas piecas minūtes, lai viss ievelkas, tad pielieku kārtīgu tējkaroti medus un dzeru iekšā. Ideāli, ja tajā laikā esi satinies siltā segā un sēdi gultā. Bet nu darbā šāda iespēja nebūs, zo...
Ingvers dod asumu, citrons skābumu, ķērpis rūgtumu un medus ar savu saldumu padara to visu izdzeramu, tāpēc jāseko savām garšas kārpiņām un kuņģa vēlmēm un jāņem tādos daudzumos, kā patīk.
Tā nu dienā es izdzeru vismaz trīs krūzes šādas karstas dziras.
Mans Onkulis rīkojas radikālāk un uzskata, ka šādas zāles ir efektīgākas: uz krūzi karsta piena viņš ņem tējkaroti sviesta, tējkaroti sodas, visu samaisa un dzer iekšā. Man liekas, ka medus tur arī figurēja, bet varu kļūdīties.
Mana vecmamma taisīja tēju no aveņkauliem (tā tautā sauc kaltētu aveņu zarus un stumbrus), pelašķiem, liepziediem un gaiļbikšiem, kam pielika medu klāt. Tēja sanāca skābena un tumši sarkana, vajadzēja ietīties segā un tad dzert. Es biju maza un nesapratu, kāpēc man vēl jāietinas, ja man jau tā ir karsti. Bet nu, ja vaig izsvīst, tad vaig.