12:16 pm
~ S.A.-M.~
Gribi dr skatīties inetresantas bildītes..? (tādas, kā, piemēram, zem tiem interesantajiem faktiem)... Skaties... Bet komentārus nelasi... Viena vienīga vilšanās latviešu tautas intelektualajā līmenī...
Ko??? ko viņš ar to suni izdarīja???
http://ifakti.lv/news/tevs_nosava_un_iz
Es ļo-ti atvsinojos... /apkārtējiem, bet vairāk jau pati sev/... Bet šodien es ne-va-ru... Pēc vakardienas 30 jūdžu ekspedīcijas, man sāp sēžamgals... Taisni vai kauns par sevi sametas... Esmu galīgi aizmirsusi staigāt...
Bet tagad vismaz zinu uz kurieni iet, kad nav citur kur iet... Zinu, kur atrast mieru un klusumu... Kur paslēpties no bļaujošās realitātes...
Ja kāds, tomēr kādreiz saņemsies un atbrauks pie manis ciemā, tad tam kādam pavisam noteikti jābūt gatavam vienu dienu pavadīt ejot, ejot un ejot... Un tad kāpjot, kāpjot un kāpjot... Augšā un lejā, augšā un lejā...
Bet tas ir tā vērts... Izbaudīt atkalredzēšanās prieku... Vai nu arī kāda cita iemesla dēļ... Galvenais, ka cilvēkgaļas apgrozība apkārtējā teritorijā tiek samazināta līdz minimumam... Atliek tikai izvēlēties piemērotus laikapstākļus - tādus, kas cilvēkgaļai netīk...
~ S.A.-M.~
Esmu mājās no Tripa... Tagad tik jāsaliek pa plauktiņiem, kas un kā...
Vieta tā kā šķita pazīstama... Iru drošs, ka esmu tur bijis jau agrāk... Tik neatminu kādos piedzivojumos caur to miestu bridu... Tik šoreiz tur bij dikti daudz ūdens visapkārt... Urdziņas, tērcītes, strautiņi... Lērums dziļāku un seklāku peļķu.. No kurienes uz kurieni - nebij saprotams... Tikai nerimstoša čalojoša, šalcoša kustība... Un, protams, neizbēgamie dubļi.. Zeme tik mīksta, ka katrs pauguriņš zem soļiem jūk un brūk...
Tā es grimdams un cīnīdamies ar zemes pikučiem, klamzāju uz Lielā Tīreļa pusi...
Tur pavērās varen dīvains skats... Ļautiņi, satupuši uz uzkalniņiem, vēroja kā lielais ūdens no austrumu puses, neatlaidīgi un neatturami veļas pāri Tīrelim... Plūst un nes sev līdzi dubļu lēverus... Noārda savā ceļā visu, kas pagadās... Aiznes siena gubiņas... Izrauj krūmus ar visām saknēm... Nolīdzina pakalniņus...
Uzklumpurēju kādā paugurā... Turpat uz korītes tupēja pāri jaunu puisiešu... Jautri smējās un tērgaja par sazin ko... Ne vārda nesapratu... Laikam kāds man nezināms Tīreļa rietumgala dialekts...
Zeme man zem kājām iebruka... Nošļūcu līdz pašai lejai, tā, ka teju kājas dubļainajā žampā izmērcēju... Bet šamie abi nelikās traucēties... Turpināja ķiķināt un bakstīt viens otru ar kokā grebtajiem ceļaspieķiem...
Kaut kā nebūt uztrausos atpakaļ augšā... Piecēlos kājās un pavēros uz rietumpuses ceļmalas kokiem... Tur stāvēja mana vecāmāte... Uz elokņa uzlikts klūgu goziņš, pārklāts ar linu dvielīti... Ar otru roku, līksmi smaidīdama, māja man un aicināja brokastā...
*samet nošmurgātās, dubļainās drēbes grozā aiz durvīm*
Izmazgās vēlāk... Tagad jāpiestumj pīpīte un jāuztaisa rīta piens ar kafiju... Pēc tādas dubļu cīņas nogurums diezgan savilcies kaulos...
*uzliek katliņu ūdens uz uguns.. sameklē tabakas dozīti un sagatavo pīpīti*
Pasēdēšu drusku uz sliekšņa... Pavērošu Arturu... Un tad uz kādām stundām četram, piecām slēgšu savas Migas durvis no iekšpuses...
~ Talafiss ~
Pašsuģestija... Neapzināta iedomu realitātes meklēšana... Apsēstība...Paranoja... Katrs atsevišķi vai visi kopā...
Pastāv vēl apziņa, ka tas ir tikai VĀRDA radīts tēls... Atspulgs skatlogā... Virsraksts avīzē... Fantāzijas sapņu burbuļi... Rozā ziloņi vai vējā piepūsti celefāna maisiņi...
VĀRDS... pavisam parasts cilvēka vārds... Tāts pats kā mans, Tavs vai kaimiņu Pēča vārds... (man gan kaimiņos neviens Pēcis nedzīvo) Tikai šis VĀRDS, šis viens vienīgais VĀRDS ir sācis mani vajāt... (nav pirmā reize... pirms drusku vairak kā gada bija cits VĀRDS, kas mani vajāja vai ik uz soļa...) Uz grāmatu vākiem... Avīžu pirmajās lapās... Zem attēliem žurnālos... Filmās... Cilvēku mutēs uz ielas...
Katrā solī dip VĀRDS... katrs pulksteņa tikšķis kā VĀRDS... Baznīcas tornī zvans izdun VĀRDU... Vējš durvju spraugās svelpj VĀRDU... Rīta migla zīmē VĀRDU ap kalna kori... Domas ap VĀRDU vien pinas... Sirds pukst VĀRDA vārdā...
Bet šis VĀRDS ir tikai ilūzija... Dvēseles tuksneša mirāža... Kādēļ tas nepārstāj mani vajāt...
~ Preciousss ~
Ou.... Tad redz kāpēc... Tas tiešām visu izskaidro... Manu holideju galīgi neholidejisko pašsajūtu...
P.S. Virtuāls apskāviens manam sirmajam draugam vārda dienā... Ja nu Tu kādā brīdī parādies šeitan, iemet man kādu savu ģeogrāfiski fizisku adresi... Lai es tā kā varētu, kā vecos labos laikos, aizsūtīt sveicienu aprakstīta papīra formā...
Jau kuro tekstu lasu, kur kāds aiziet trakumā... Viens ķīnietis - pieķeris sievu ar mīļāko... Tagad māte - dēļ aprīļa joka - arī aiziet trakumā... Nu... I kā tas, lūdzu, būtu...
S.A.-M.
Māsa saka - man vajagot iegādāties kadu vīriešu kārtas pārstāvi... /visticamāk, cilvēku rases/... Citādi, es viņu /māsu/ svētdienās pārbarojot... A to, man būtu tēviņš, kuram gatavot ēdienu... Phe...
*riebumā noskurinās*
Ieviest tēviņu savā Migā tikai tādēļ, lai es virtuvē varētu izpausties...!!?? Tad es labāk eju uz Purvu Zalkšus medīt...
*sašņorē zābakus un pa durvīm ārā*
~ Talafiss ~
Nu paga, jaunaiscilvēk.... Beidz mani te tracināt ar saviem apaļumiem... Tas vienkārši nav godīgi pret mani un visām citām šadi vai tādi vientuļajām meitenēm...
~ Precioussss ~
Ryanair's Micheal O'Leary arrives in a hotel in Dublin, he goes to the
bar and asks for a pint of draught Guinness. The barman nodded and said,
"That will be one Euro please, Mr. O'Leary."
Somewhat taken aback, O'Leary replied, "That's very cheap," and handed over his money.
"Well, we try to stay ahead of the competition", said the barman. "And
we are serving free pints every Wednesday evening from 6 until 8. We
have the cheapest beer in Ireland"
"That is remarkable value" Michael comments
"I see you don't seem to have a glass, so you'll probably need one of ours.
That will be 3 euro please.
O'Leary scowled, but paid up. He took his drink and walked towards a seat.
"Ah, you want to sit down?" said the barman. "That'll be an extra 2
euro. - You could have pre-book the seat, and it would have only cost
you a Euro."
"I think you may to be too big for the seat sir, can I ask you to sit in this frame please"
Michael attempts to sit down but the frame is too small and when he
can't squeeze in he complains "Nobody would fit in that little frame".
"I'm afraid if you can't fit in the frame you'll have to pay an extra surcharge of €4.00 for your seat sir"
O'Leary swore to himself, but paid up. "I see that you have brought
your laptop with you" added the barman. "And since that wasn't
pre-booked either, that will be another 3 euro."
O'Leary was so
annoyed that he walked back to the bar, slammed his drink on the
counter, and yelled, "This is ridiculous, I want to speak to the
manager".
"Ah, I see you want to use the counter," says the barman, "that will be 2 euro please." O'Leary's face was red with rage.
"Do you know who I am?"
"Of course I do Mr. O'Leary,"
"I've had enough, What sort of Hotel is this? I come in for a quiet
drink and you treat me like this. I insist on speaking to a manager!"
"Here is his E mail address, or if you wish, you can contact him
between 9 and 9.10 every morning, Monday to Tuesday at this free phone
number. Calls are free, until they are answered, then there is a talking
charge of only 10 cent per second"
"I will never use this bar again
"OK sir, but remember, we are the only hotel in Ireland selling pints for one Euro"
Pamodos astoņos... Gluži kā planojusi... Tā, it kā galvā kāds modinātājs , ko var uzstādīt pēc patikas un vajadzības... Tā, it kā, kāds man vien zināms gailēns būtu vaktējis astoto rīta stundu un tad piekikerigojis manu sapni, lai pamodinatu... Lai nu kā - pamodod astoņos...
Talafiss: Happy Holydays, my dear S.A. - M.
Un tagad marš vingrot!!!! Līdz oktobrim ar sevi daudz jaizdara...
Veiksmi!!!
Originally posted by ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
kot_de_azur at КЕЛЬТСКИЙ ГОРОСКОП
Interesanti gan... Laumiņa gatavojas nodarboties ar ko man līdz šim nedzirdētu... Viņa meklē kur var corpspaint dabūt...
Tas ir kas... Kāds jauns Nekromantijas novirziens..?
~ Talafiss ~
T: Beidz blenzt spogulī un jūsmot par sevi..
S: Ja ne viens cits nejūsmo, tad pašai vien ar to janodarbojas...
T: Nu... Es varētu par Tevi pajūsmot...
S: Tu taču esi - ES...
~ Talafiss ~
Pa nakti vējš sadzina slapju manas viezputru pa visiem katiem...
No rīta - Loplandijas skolu durvīm atslēgas priekšā...
Nav svarīgi, vai sapņi tiek izsapņoti aizvērtām acīm, vai nomodā... Ja tie vienmēr ir ar vienu un to pašu iznākumu, tas ir kā kliedziens, kā palīgā sauciens... Tā ir dvēsele un sirds, kas visiem spēkiem velk Tevi virzienā, kurā Tev ir jāiet... Bet Tu, muļķis, neej un tikai turpini sapņot savus nomoda sapņus ar vienu un to pašu iznakumu...
~ Precious ~
Un atkal nekas nenotiek... Pilnīgs izmirums... Sniegs tak šodien jau prom... Kur visi ir ielīduši... Nācās dzert zul vienam pašam... Bet man tak nepatik dzert vienam...
*nevērīgi iemet savas drēbes Midzeņa kaktā*
Tā tak no bezdarbības var Galu sastapt...
*izvelkas arā pie durvīm, apsēžas uz celma un aizpīpē pīpīti*
Ēēēē... Kas tad tur...
*ziņkārīgi skatās uz Kalna pusi*
Kaut kāda vientuļa, zilgana gaismiņa zibsnī Kalna virsotnē...
*pavelk kājas zem sevis*
Drošvien kāds Trūdists starp akmeņiem Galu meklē...
~ Talafiss ~
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)
