| vēlreiz? |
[14 Jan 2008|08:13pm] |
šķiet, šī žurnāla galvenā doma bija puika, viens puika. tādēļ arī pārtraucu rakstīt pēc kādas 'pavasara' tīrīšanas prāta ejiņās, kad pavisam tika aizmirsts. bet varbūt, ka vajadzētu atsākt rakstīt. un rakstīt par puikām vien. lai var meklēt koplīnijas, visas kopā - šeit, manā žurnālī. lai rastos progresija. tikai grūti saprast, vai tas nebūs pārāk atklāti - dalīties ar visām savām būšanām un (vairāk) kļūmēm un nebūšanām šajā jautājumā. kaut gan tieši šīs nebūšanas liecina par nepieciešamību mācīties, laboties un uzlaboties. jo visi sākumi vienmēr (parasti) man (mums) ir skaisti un daudzsološi, bet tad pavisam ne no kā, no dumjām mazām kļūdiņām, nevērībām, nevīžībām viss lielais tiek iznīcināts neatgriezeniski. un pie reizes nepiesārņotu draugu listes tiem, kuri varbūt nav mani piedraugojuši, lai lasītu tīņu žurnālu cienīgus rakstus.
tiks apdomāts.
|
|
| neliels salīdzinājums. progresijas analīze. |
[14 Jan 2008|08:43pm] |
mazliet par pagātni un tagadni.
kas palicis nemainīgs: šeit
kas mainījies: šeit. darbaholiķe - varbūt, jo darīšu to, kur tiešām esmu pavisam fanātiski aizrautīga. neprognozējama - iedzimta problēma. pāris ļoti tuvi draugi, dažkārt uzpīpē - jā. aktieriskas novirzes - pavisam noteikti nē. ne pārāk laimīga - nē, pavisam laimīga! jo virzos turp, kur vēlējos un vēlos, jo veidoju dzīvi pati un daru to prasmīgi (pēc saviem kritērijiem), jo laime svarīgāka par naudu, prestižu un citām muļķībām, un šīs lietas definēšana jau vien apliecina vēlmi un sapratni tiekties pēc laimes vairāk kā citām un arī nevajadzīgām lietām. vairāki mīļākie - nē, esmu pārgājusi uz vien-puikas-patikšanas režīmu. tā ir daudz vieglāk, tīra sirdsapziņa, lielāka atdeve, labsajūta un gandarījums.
pie tam esmu iemācījusies ļauties mīlestībiņām, priecāties un bēdāties pilnās amplitūdās. kaut arī kritieni tad daudz dziļāki, iegūstamās ekstāzes ir daudz augstākas, saldākas un patiesākas. un visa noslēgumā esmu ieguvusi un sniegusi daudz vairāk, pilnvērtīgāk un, lai kāds arī nebūtu rezultāts, neko nenožēloju. no kļūdām var iemācīties, taču tās nav darītas ar nolūku.
|
|
| puikas |
[14 Jan 2008|09:13pm] |
man ir apnikuši puikas, kuri ir:
a. sajūsmināti par manu ārējo izskatu un sāk izpatikt, pirms iepazīst kaut ko vairāk par to;
b. trakoti fascinēti par manu iekšējo pasauli, dzīvi, piedzīvojumiem un spējām, un idealizē mani, pirms ir iepazinuši arī manus ikdienas niķus, spītības un citas garstāvokļa riebeklības.
gribu mazliet nopietnāku situāciju. gribu, lai mani iepazīst pa īstam, pirms izdomā, ka esmu sasodīti lieliska.
un visos citos gadījumos gribu tikai draugus. citādi - fuck ooof you twat, bļe! man nav vajadzīgi pielūdzēji, apbrīnotāji, palīgi, pleci, uz kuriem raudāt, kuri liktu justies gribētai, kuri lutinātu un kuri man rādītu manu vērtību. es esmu spēka pilna, zinu savu vērtību un protu pārvaldīt savus budžeta līdzekļus skaistos T-account-os. man nav vajadzīgi atbalsti. vajadzīgas vienīgi patiesas attiecības. bez visām ilūzijām un citiem piemaisījumiem.
|
|