"graustu miljonārs" ir ļoti laba filma.

piektdienu piektdiena. Diena,kad beidzas smaga nedēļa. Diena,kad drīkst vēl nedomāt par pirmdienu. Diena, kas bijusi pilna grūtību un smagu uzdevumu. Diena,kas sanāca vairāk gaidīta, nekā citas. Nu tad ko. party hard.

Informātika. Bezjēdzīgākā stunda mācību nedēļā. Skolotājs ar švaku angļu valodas izrunu mēģina izskadrot worda būtību. Pašlaik viņa pakakle kustās atsevišķi no galvas un dubultzoda un cenšas paskaidrot vēl dažu lodziņu ievietošanu tabulā.

nepatīk pirmdienas.

Kaa mazs beerns gaidu un priecaajos. Man braukshana uz laukiem tomeer vienmeer ir kas iipashs. Iespeejams tapeec,ka savu lauku taa pa iisto nav. Tik ljoti laukaa no pilseetas, tik ljoti izsleegt telefonu, tik ljoti ieiet pirtii un visu citu. Tas laikam ir vecums, kas man liek braukt uz laukiem, nevis iet uz essiiti.

Jaukas briivdienas un atvainojiet par BEZgarumziimiibu! :)

Mums ir ļoti nepareizi priekšstati par dizainu. Nu tā pa lielam.

Un tad Es visu salieku pa atvilktnēm, kastītēm, trauciņiem, somām un paciņām... Un tad man liekas, ka viss ir braši un skaisti padarīts... (Lai gan visi darbi tādi pus-pabeigti gaida rītu)


Kārtība uz galda tomēr rada miera sajūtu.

esmu neizsakāmi slinka!

Man liekas, ja man ļautos, nu, ja mani klausītu, Es varētu daudz iemācīt un daudz palīdzēt. Tā nav iedomība, šobrīd vienkārši tā jūtos.
Bet nevienam jau nepatīk, ka viņu māca.
Un galu galā, lai citus mācītu ir kaut kas jāsasniedz, nu vismaz tādā astrālā līmenī, nerunājot par pievilcīgo dzīves pieredzi.
Un vēl Es protu jeb kuru savu rīcību paskaidrot smalki un ar tūkstošiem iemeslu, lai gan patiesībā jau daru tapēc, ka daru un tapēc,ka gribu darīt.
.
.
.
sarežģīti.

Pamazām Es ieeju ritmā. Pamazām aprodu ar saviem darbiem un sevi. Un sev doto laiku. Un katra diena ir tik atšķirīga, jo patiesībā jau Es pati izvēlos kā to dienu pavadīt. Nu vismaz kādās emocijās, ar kādiem cilvēkiem un kādām domām. Un tas jau ir daudz. Tas ir daudz.

Labi, ka ir tik daudz jādara. Tieši šodien vēlos darīt daudz.

Nav nekādas 5-dienas sajūtas. Esmu viena mājās, [tā negadās bieži]. Zinu, kas man ir jādara. Zinu, ka tas sagādās kādam prieku, bet man nemaz. Laikam tieši tapēc nevaru saņemties. Vai tapēc,ka daru pēdējā brīdī. Un ja saņemšos nav zināms vai iznākums būs labs un patīkams. Tā nu Es te bumbulējos... un laiks velkas man nopakaļ.

ar sevi neapmierināta/
uz sevi dusmīga/

6:30 uz dēļu grīdas virtuvē mēs gulējām dūnu segās un dziedājām... un viss kas bijis pirms tam nebija svarīgs. Nekad vairs mēs nebūsim tie paši, nekad vairs nebūsim tādi un nekad vairs nebūsim tur. Unikāla nakts Iļģuciemā... ballīte, kas pukstēja.

Brīžiem liekas, ka tūliņ, tūliņ visu pateikšu. Visu kā uz paplātes un lai jau aizrijas. Bet tik grūti sakopot vārdus teikumos. Tāpat arī vakar. Tāpat kā katru dienu. Šodien kaut kas ir citādi. izdevās izspļaut neveiksmīgi saraustītu teikumi, kas ir tikai maza drupačiņa no tā visa kopuma, ko vēlētos pateikt. Kapēc es nevaru ievilkt elpu un kā dzimšanas dienas svecītes visu nopūst ar vienu pūtienu...