Nu un šovakar. Divvientulībā ar Otiņu. Es labprātīgi vicinājos visos rudens toņos un mūzikas ritmos. Un zini.
akal iepatika.

Teicu māmuļai izmisuma pilnā balsī: Kā lai es mazs nepraša būdams... nu kā lai es, tas kurš neko nemāk gleznot, uztaisa divas kopijas Pikaso reprodukcijām????
Māmuļa atbildēja ar tādu māmuļas gādīgo intonāciju un smaidu: Pikaso arī nemācēja gleznot.

Ielēja man zapti krūšu vidus vietiņā, mazliet pa kreisi. :)
Meklēsim ko kopijierēt.


(emm..jā... Kādam nav kāda grāmatiņa aizķērusies ar 16.gs Flāmu skolas darbiem? tie tā kā arī jākopierē.)