Mēs visi tomēr mazliet gribam, lai mūsu līdzcilvēki domātu,darītu un justu, kā mēs esam iedomājušies... Un ja tā nenotiek gribas dusmoties vai raudāt... Lai gan patiesībā nekas jau nav noticis, mēs tikai atkal domājam dažādi. Es saprotu sevi un saprotu viņu. Tikai sevi daudz,daudz reiz' labāk. Katram sava taisnība, savi principi un sava loģika. It kā viss ir tik vienkārši. Bet kapēc ir tik grūti pieņemt cita cilvēka patiesību?