Izliecos laukā pa 4. stāva logu un bildēju pār laternām krītošo sniegu, kas zem laternu dzeltenās gaismas pārvērtās zelta makaronos.
Bet dzīvoju Es pirmajā stāvā. [to liek piebilst māmiņa,kas neatļauti lūr pār plecu].
tējas krūze pielipusi Princeses Katrīnas vaigam uz žurnāla vaiga. un man nav žēl.
.
.
.
[ziemassvētkus, lūdzu]