Tikko sapratu, ka jau labu laiku nerakstu dzeju. Nezinu vai vecums cits sācies vai tā "pa īsto" nekad nav sanācis. Visu jau nevar novelt uz laika trūkumu, lai gan tas arī. Grāmatu kādu labu arī varētu palasīt... apciemot radiniekus laukos, kas nemitīgi vairojas un veido man paralēlas paaudzes. Uz teātri aiziet. noteikti vajadzētu. Pabildēt. tā savam priekam savējos un dabu. un galu galā vienas krelles sev uztaisīt, nevis bodei! un vēl tik daudz. Tāda žēlošanās vien' sanāk, bet ir cerība kaut daļiņu no tā piepildīt pēc mēneša,kad skola ies uz beigām. Šķiet drīz jau sākšu skaitīt dienas. [cik ļoti gribas padzīvot bez pienākumiem].