It kā visu vasaru gaidīju šo te savu ikdienu.
Skriešanu, steigšanos, darbošanos... vēlus vakarus un tēju.
.
.
Tagad dabūju. Un atkal nav labi.
Esmu tikai kārtējais kāmītis, kas ceļas noteiktā laikā, iet uz noteiktu ēku, pavada tur noteiktu laiku, iet prom noteiktā laikā, atgriežas mājās noteiktā laikā un mājās dara noteiktus darbiņus. tāds lūk, mans jaukais ritenis. Šķiet,ka nomainot taciņu vai vienu priekšmetu savā ikdienā, man te viss sabruktu.
.
.
gribu vasaru.