Nu un šovakar. Divvientulībā ar Otiņu. Es labprātīgi vicinājos visos rudens toņos un mūzikas ritmos. Un zini.
akal iepatika.

Teicu māmuļai izmisuma pilnā balsī: Kā lai es mazs nepraša būdams... nu kā lai es, tas kurš neko nemāk gleznot, uztaisa divas kopijas Pikaso reprodukcijām????
Māmuļa atbildēja ar tādu māmuļas gādīgo intonāciju un smaidu: Pikaso arī nemācēja gleznot.

Ielēja man zapti krūšu vidus vietiņā, mazliet pa kreisi. :)
Meklēsim ko kopijierēt.


(emm..jā... Kādam nav kāda grāmatiņa aizķērusies ar 16.gs Flāmu skolas darbiem? tie tā kā arī jākopierē.)

Šodien tapa manas plikbildes.
Un vispār man patika piedalīties.
Un izskatās,ka būs labas.
Un šķiet,ka arī fotogrāfam patika. :)