balss ciet. pavisam.pazuda.

māmuļa saka... ka šitā es uz āfriku nevarēš'braukt. muļķības. braukšu. tik fixi jāsarijās ripas. un jāatgūstas.

šodien divas stundas pavadīju rindā pie ārstes. Mani izklaidēja vietējie pensiōnāri. Kuri gotovi viens otram kājas salauzt,lai tik rindā nebūtu jāsēž. Sēdēju pleciņiem trīcot no klepa ar savu 37,5. un klausījos.

Onkulis man blakus kā rādās bija no laukiem. mazliet smirdēja. taču visu laiku smaidīja un atkārtoja,ka stundu jau gaidot. un aizvēra acis,kad klepoju. nezinu kapēc. bet man iepatikās klepot speciāli.

man pretī. rādījās,ka džentelbeņķis. visu laiku uzrunāja mani par dāmu vai jauvkundzi un stāstīja savus bērnības piedzīvojums. to kāds joku Pēteris bijis. u.t.t ik pa brīdim izstāstīja,kādu joku.. pēc tam vairākas reizes mums pārējiem pārjautājot.. labs ne?! bijāt tādu dzirdējuši?! labs! un par to pašu naudu!!
tad mazliet pieklusēja un aizmiga. tā vairākas reizes. viņam esot smadzeņu asinsrites problēmas.
Vīrietis viņam blakus aktīvi pulēja telefōna displeju un ik pa brīdim pārliecinājās,ka kurpju baņķiki sasieti perfekti. ja man jautātu... kkāds programmētājs, matemātiķis... vai jurists.

tā sēžot divas stundas. sagaidīju vēl kādu amerikāņu recidīvistu,kas patiesībā bija fantāzijām bagāts latvietis.
tur sēžot es sapratu,ka šie cilvēki ir sasodīti vientuļi un nāk uz slimnīcu drīzāk parunāties,nevis veseļoties. es tā negribu. es gribu vecmudienas pilnvērtīgas. jā

beidzot sagaidot savu rindu tiku pie dakteres. Dakterei jautāju kādu klepus sīrupu balss atgūšanai un zīmi skolai. Bet šī man diez gan nopietni atbildēja... ka ja gribu 6-dien uz Āfriku lidot nekāds coldrex te nelīdzēs. (to man vajadzēja iedomāties).

nosūtīja mani stāvu zemāk pie veračkas. ja jau viņa esot labaratōrijā,tas jāizmanto.
Veračka... man saka. : āhā... pilns komplekts. ar ko sāksim?
nu un tad es uzzināju...ka man te tūliņ veiks divus dūrienus dibenā un divus vēnā. jak.
brīdināju,ka mēdzu būt tāda.. vārga pie asins nolaišanas procesiem. bet nu redz pie kkā pielikšanas,gan jau būs labi.
Nekā. pēc pretsāpju līdzekļa kopā ar pretiekaisuma līdzekli dibena vaigā atrados uz grīdas. tiku sapurināta un otro dūrienu. tas redz būšot nepatīkamāk. nu arī antibiōtikas bija dibenā.
apsēdos un teicu,ka ziloņi,zebras vai citi zvēri uz žņauga nespēj mani iepriecināt.
Veračka teica,ka zvēriem es par lielu. lai pastāstot par 6-dienas lidojumu.
stāstīju,stāstīju... iedomājos par Maroku.Par spāniju u.t.t aizsapņojos. pēkšņi apjautu,ka esmu mājās un aizgulējusies. ka pie doktora nepagūšu. bet nea. vnk akal biju izrubījusies. Daktere pamodināja,teica,ka tas mums ģimenē visiem un šī izmantojusi manu atrubōnu lai sašpricētu kārtīgi. mājupceļš arī bija aizraujošs un vispār mana turpmākā darbība bija interesanta. :D