Pēc pirmās skolas dienas esmu tīk neizsakāmi laimīga. Tas nav prieks par lepnu kafejnīcu vai direktōra autō. jauniem logiem vai vienu dienu nedēļā,kad var pagulēt ilgāk. tas ir prieks par cilvēkiem, par vidi, par mācībām... par skolotājiem... un visvairāk jau par ATIEKSMI.

kas to būtu domājis kā tā tomēr tik svarīga. vai parastā skolā kāds skolotājs kādreiz pateiktu:

"ja kādam nav kur palikt mums visiem jau ir p viesistabai,nu tiem bērniem,kas kojās nav vē tikuši. jūs droši jautājat".

vai arī... "mājdzīvnieku tak traki forši. mums abās skolās pa kaķim.ja kāds grib,savus ar' var staipīt līdzi... "

... "jā. stundās var ēst. jo bieži vien starpbrīdī ir radošais pacēlums un bērni nepaēd. te arī tēju var vārīt,tik' sava krūzīte no mājas jāatnes."

it kā nieki. bet cilvēki,kas mācījušies parastā skolā saprot... cik šāda emmm... sistēma?! vai bez-sistēma ir tīk sasodīti patīkama. :) wī...