| Šizofrēnija... |
[Nov. 20th, 2007|09:12 pm] |
Kapsēta nomira...
Pārvērtās grabažās...
Pelnos,lapās...
Trūdošos galvaskausos...
Apziņa...
Sarkanais punkts smadzenēs...
Palika zilā zārkā...
Vāks aizkrita...
Devos prom...
Pie sevis... |
|
|
| |
[Nov. 16th, 2007|07:33 pm] |
|
Pagājušā naktī redzēju dīvainu sapni... Tas gan bija dikti garš... Bet tas kas neliek mieru ir kāds konkrēts fakts... Mani kāds centās noķert un aizvilkt uz velns viņa zina kurieni... Tas nav konkrēts tēls... Tam nav miesas... Tikai tā sajuta,ka viņš ir... No bailēm nebija ne vēsts... Viņš atnāca pie manis un stāvēja aiz loga... Es viņu aicināju iekšā... Viņš man kaut ko teica... Bet to es neatceros... Tikai ar garu nagu uzzīmēja uz sienas kaut ko... Tur izveidojās krāsains attēls... Kaut kas līdzīgs viduslaiku sadzīves ainām... Konkrēti neatceros... Bet pats galvenais tajā bija gada skaitlis... Virs attēla bija sudrabots reljefs gada skaitlis... Es to nekādi nespēju izlasīt... Tas bija skaitlis no 4 cipariem un sākās ar četri... Bija vēl arī otrs attēls ar gada skaitli... Tam tas bija vnk uzraxtīts ar melnu tinti... (10..) Arī pilnu neatceros... Tikai tā sajūta,ka viss ir atkarīgs no tā vai es spēšu vai nespēšu izlasīt to sudraboto gada skaitli... |
|
|
| komentē - eeeeeeeeeeeee... |
[Nov. 16th, 2007|06:06 pm] |
ja tiesam gulbi bija viltoti tie papiri!!!tad jau musu policija ir tik glupa ka jau no sakta gala nevareja atskirt kurs pairs ir ists un kurs viltots????tikai tagad kad atrada vienu mulkiti tad tikai atklaj ka ir viss vinam viltots!!!!kur tad bij atrak kad v inu pienema tik augsta amata!!!!!tad jau sanak ka policistiem tagad ar jataisa kriminalproces ka nevareja no sakuma neka atlkat????cik musu valsti var atri uzpirkt tas gan ir pretigi!!!!!!!
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/comments.php?oid=5226 |
|
|
| |
[Nov. 9th, 2007|06:39 pm] |
Ar basām kājām eju pa aiznaglotu zārku vākiem...To asās,raupjās virsmas graiza manas pēdas... Aukstums velkas caur visiem locekļiem un cenšas iekļūt sirdī... Stindzinošs vējš cērtas sejā... Sasaldē sāpju asaras... Rokas kļuvušas nejūtīgas un pirksti gluži stīvi... Bet es tikai eju un meklēju kādu,kura tur vairs sen nav...
Pie debesu vārtiem apstājos... Rokas bezspēkā nolaižas... Mani nelaiž iekšā... Sirds esot mani pametusi... Dvēsele pārdota velnam... Par manu garu nerunā,jo to nespēj manī saskatīt... Mans gars jau sen ir miris...Mana Dvēsele nav pārdota... Es pati esmu dvēsele... Savas tautas dvēsele... Bet sirds... Ak jā... Mana sirds... Tā tiešām mani ir pametusi... Tā taisnā ceļā devusies pie Tevis... Tikai Tavu Debesu priekšā tā ir bezvērtīga...
Tā nu es stāvu nolaistām rokām un raugos Tev acīs... Acīs,kuras mani sauc un atgrūž... Raugos un jūku prātā,jo nezinu uz kuru pusi iet... Man laikam jāpagriežas un jāiet atpakaļ... Atstājot sirdi tavās rokās... Es zinu ka Tu to sāpēs salauzīsi... Saberzīsi putekļos... Bet Tavas Debesis mani neielaiž... Man nākas kāpt pa kāpnēm lejā uz to tumšo, auksto tuneli ar aiznaglotajiem zārku vākiem... |
|
|
| Manas intereses... hih... |
[Nov. 5th, 2007|11:23 pm] |
|
Tumsa un tie kas tajā slēpjas... Kis,kis mani maziņie...Nāciet nu laukā un pahihinieties kopā ar mani par šamo stulbo pasauli... Kad Mēness tik skaisti rotājas pie debesīm un jūsu sejās,taisni vai grēks mājās sēdēt... Labāk paķeram ūdenspīpi un sarkanu vīnu un šaujam uz to vietu no kuras mirušie parasti neatgriežas... |
|
|
| Hih... |
[Nov. 5th, 2007|07:40 pm] |
|
Man šodien ir hihināmais... Labi,ka kompis ir vairāk aizņemts ar ne-mani... Citādi te visu piehihinātu... Sākot jau ar to,ka kāds man pateica - man esot ļoti skaista seja.... Kā piiiiiiii... tieši tā arī rakstīts.... |
|
|
| |
[Nov. 2nd, 2007|11:31 am] |
Es tikko atklaaju,ka vajag normaalu monitoru... Tad arii visus zingegliishus var redzeet... Gribu iet uz kini... laikam driiz laachoshu pa tiem pashiem vakardienas dubljiem uz vilcienu un ieshu palupiit filmu...
Run'ajot par to moshkji... Es vinju esmu speejiiga sajust pa gabalu... Un taa nav taa labaakaa sajuuta... |
|
|
| AbraKaDabra |
[Nov. 1st, 2007|01:32 am] |
|
Tam ir jānostrādā... Un nostrādās arī... Pat ja es pati to uzzināšu tikai vēlāk... |
|
|
| |
[Oct. 31st, 2007|10:24 pm] |
|
Vai kāds,lūdzu,vēlas mestmaizītes ar desiņu??? |
|
|
| |
[Oct. 31st, 2007|10:22 pm] |
|
Totāls slapjuma trūkums organismā... Ar visu Reikjavīku... |
|
|
| Nāvīte omītes bumbierenēs.... |
[Oct. 31st, 2007|11:24 am] |
|
Veikalā rindā pirms manis stāvēja nāve... Iekritušām acīm... Nošļukušiem vaigiem... Tādās kā bumbierenēs... Oda pēc vecām kapu puķēm... Stāvēja ar savu pēdējo desmitnieciņu rokās.... Cukuru pirka... |
|
|
| |
[Oct. 29th, 2007|11:14 pm] |
|
Man ir divas pakas ar frī kartupelīšiem un eļlaspudele... Jāiet taisīt... Tikai vispirms jānopīpējas un jāizmazgā kastrolītis... Bu... |
|
|
| |
[Oct. 29th, 2007|11:09 pm] |
|
Zirneklīši,zirneklīši... Man tagad ir zirneklīši... Bet nabaga kaķītim palika slikti... Vai varbūt Murka tikai kuņģīti iztīrīja no saviem matiem... Pika aizspolēja uz komatiņu... Pa ceļam man frī kartupelīšus atstieps... Kaut kā gribas šovakar frī kartupelīšus... Glāzē atkal iztukšītis... Jāielej... Vispār man šodien kaut kāds ideāli neveselīgais niķis uznācis... Viskijs ar kolu... Un pirms gulētiešanas frī kartupelīši... |
|
|
| Iekšējais nemiers... |
[Oct. 29th, 2007|07:00 pm] |
|
Tas nav izturams... Kāds ar mani dara to,ko nevajadzētu... Bez manas piekrišanas un līdzdalības... Man vajag spoguli un brīvu telpu... Citādi nojūgšos... Viss ķermenis un prāts kā piesūcināts ar viņu vien... Pat nedomāšana nelīdz... Aizveru acis un redzu viņu... Jūtu viņu ar katru šūniņu... Sajūta,ka viņš tepat blakus stāvētu,skatītos uz mani un uzjautrinātos pats par saviem nedarbiem... Bet manī nav emociju... Tās viņš no manis nedabūs... Tās viņš pret mani neizmantos... Viņš neko nepanāks... es esmu stiprāka... Lai arī varbūt no malas tā nešķiet... Jā... Esmu maza un zaļa... Daudz ko no tā visa nejēdzu un nesaprotu... Daudz kas vēl jāmācās un jāapgūst... Bet es neļaušu viņam ar sevi spēlēties... Neesmu nekāda spēļmantiņa... Viņš domā,ka esmu stulba... Ha ha ha... Kurš no mums e ir tas stulbais... |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2007|11:22 pm] |
|
Šatans bija tikai manas fantāzijas radīts tēls... Skaists dēmons ar tumšu dvēseli... Dēmons,kas pārtiek no citu dvēselēm... Dvēseļu uzpircējs... Tautu nolādētājs... Bija... Jo šams tagad cilvēka ādā ielīdis skrien pa pasauli... Nereāli... Līdz šim domāju,ka fantazēt ir nekaitīgi... Nu, bet,ja šie ņem un sāk dzīvot reāli... Tas jau sāk kļūt bīstami... |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2007|09:05 pm] |
Mani šodien atkal aicina dejot... Atkal???... Es tak jau veselu mūžību nekur neesmu bijusi... A nafig vispār kaut kur jāiet... Gribas tusēt... Gribas piedzerties... Nu taisa tusiņu mājās,kur var aiziet gulēt kad sagribas... Un nav tie drausmīgie,uzmācīgie cilvēku bari... Tikai savējie... Tikai tie,ar kuriem ir labi... Nevienu citu i negribu... Doh....
Dzeru,uzmini ko... Da neko īpašu... Tikai mokku ar pienu... Ir oki...
Sīks pilnu galvu piebļāvis... Ausis jau krīt ciet... Nē..... man tādu briesmoņu nebūs.... Es pārāk mīlu savu vientulību lai ieviestu sev tādu bļauri...
Centos nokāst makaronus... Apsvilināju ar tvaiku degunu...
Un vispār... Nbajuh tas debīlais nets te šodien pišās... Tas jau sāk kļūt neciešami... |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2007|01:06 am] |
Patiesībā jau es biju aizgājusi gulēt... Tiesa gan sev neraksturīgi agri... Tā ap divpadsmitiem... Bet klausoties uz austiņām mūziku,kas Tev droši vien izraisītu vemšanu,sadomāju Tev kaut ko pateikt...
Nezinu gan vai mani ieraksti mainīsies... Šaubos,ka kliedzieni pārvērtīsies čukstos... Uz šīs nolādētās pasaules ir pārāk daudz lietu par kurām kliegt,lai es tā pēkšņi sāktu čukstēt...Varbūt tieši tādēļ,bet varbūt tīri aiz spīts es turpināšu kliegt... Un kliegšu tā ka ausis kritīs ciet... Tā,ka logiem rūtis izbirs... Tā,ka mājās vairs nebūs veselu trauku... Tā,ka visa pasaule nodrebēs... Līdz pat tai vietai,kur Tu stāvi... Vēl nejūti?... Tad tūlīt jutīsi...
Un pirmais kliedziens būs lūk par ko... Par to,ka es esot iemīlējusies... Ne vella... Es būtu pateicīga visām debesīm par vēl vienu iespēju iemīlēties... Bet es nevaru... NEVARU...Es gribu,bet nevaru... Mans gars ir miris... Un ar to kopā nomira mana spēja iemīlēties... Atstājot krūtīs tik vien kā lielu,melnu caurumu,kurā noslīkst visas jūtas un emocijas... Līdz ar to arī mans mūzas ir kaut kur pazudušas... Un es vairs nespēju uzrakstīt neko... Neko jēdzīgu... Neko,kas pašai patiktu... Kaut ko tādu,kas sirdi rauj laukā... NESPĒJU... Es atdotu sazin ko,lai atkal varētu iemīlēties un rakstīt... Rakstīt,rakstīt,rakstīt.... Kā toreiz... Pirms diviem gadiem... kad gandrīz vai prātā sajuku no tā cik daudz no manis nāca laukā...
Kas manī notiek?
Kas manī verd?
Kā pavasara pumpuri
Paukšķēdami plīst sirdī vārdi
Kā palu ūdeņi
Krākdamas viļņojas dvēselē jūtas
Ja tā būtu bijusi tikai iemīlēšanās...Tas būtu pārgājis un es vēl joprojām būtu dzīva... Bet nē... Man VAJADZĒJA pazaudēt ne tikai galvu... Pazaudēju arī sirdi un pati sevi... Līdz šim brīdim neesmu atguvusi...
Vai Tu kādreiz esi mīlējis tik stipri,ka viss pārējais apkārt kļūst mazsvarīgs... Tā,ka vispār nekas cits uz pasules neeksistē... Jā,Tu... Es ar Tevi runāju... Vārdā nesaukšu... Bet Tu zini,ka es ar Tevi runāju... Tev adresēts šis kliedziens... Un es tagad kliedzu par nepiepildītu mīlestību... Par mīlestību,kas mani nogalināja,nosmacēja,sadedzināja un pārvērta pelnos... Par mīlestību,kuru nekas uz šīs pasaules vairs nespēj izdzēst no manas sadragātās sirds... Lai arī salūzusi tūkstošiem,tūkstošiem gabaliņos,asiņodama kliedz... Tā tomēr līdz bezprātam mīl...
Tas ir kliedziens triju mēnešu garumā... Kliedziens par sarkanām un baltām rozēm... Kliedziens par skūpstiem,glāstiem un smaidiem... Kliedziens par stundām ilgām sarunā nakts laikā pie mājas durvīm... Kliedziens par sapņiem un ilgām... Bet tas jau ir cits kliedziens... Ne šeit un ne tagad...
Krūtīs sit nerimti Tavi sirdspuksti
Kā sarkana roze Tu laimē tvīksti
Pirksti pie pirkstiem,plauksta pie plaukstas
Tikai dvēseles kļuvušas aukstas |
|
|
| |
[Oct. 24th, 2007|11:03 pm] |
|
Es jau nu neiešu atzīties,ka esi trakoti glīts meitēns... Bet nu fakts... |
|
|
| |
[Oct. 24th, 2007|08:31 pm] |
|
Dīvainas un biedējošas domas prātā zogas... Skatos uz to zaļo spraita pudelīti uz galda,kur iekšā ir... Nu ne jau spraits... Skatos un domāju ka varētu tās saturu sajaukt kopā ar to kaktusu suliņu kas zem galda mētājs... Vai man nav bail??? Dīvaini... Bet nē... No kā gan baidīties... Tāds pilnīgs vienaldzīgs tukšums iekšā... |
|
|