| |
[Oct. 24th, 2007|05:45 pm] |
Es gan nezinu kas ir šī teksta autos... Atradu kādā savā kladē... To man kā sms sūtījis kāds man ļoti mīļš cilvēciņš...
Es atrāvos no zemes
Un arī Tu biji ar mani
Mēs aizmirsām piesprādzēties
Un atstājām visu aiz sevis
Bez vārdiem es sapratu Tevi
Tu lūdzies:"Tik neapstājie!"
Un pieskarties lūpām un krūtīm par tuvu
Mēs aizdegāmies |
|
|
| |
[Oct. 24th, 2007|08:31 pm] |
|
Dīvainas un biedējošas domas prātā zogas... Skatos uz to zaļo spraita pudelīti uz galda,kur iekšā ir... Nu ne jau spraits... Skatos un domāju ka varētu tās saturu sajaukt kopā ar to kaktusu suliņu kas zem galda mētājs... Vai man nav bail??? Dīvaini... Bet nē... No kā gan baidīties... Tāds pilnīgs vienaldzīgs tukšums iekšā... |
|
|
| |
[Oct. 24th, 2007|11:03 pm] |
|
Es jau nu neiešu atzīties,ka esi trakoti glīts meitēns... Bet nu fakts... |
|
|